Turpinās sarunas starp NATO kandidātvalstīm Somiju un Zviedriju un alianses dalībvalsti Turciju, kura paudusi iebildumus pret abu Ziemeļvalstu uzņemšanu aizsardzības aliansē, pirmdien paziņoja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone.
"Ir labi, ka varam turpināt dialogu, tomēr tam noteikti būs nepieciešams laiks," viņa sacīja ziņu aģentūrai TT.
Andešsone norādīja, ka divpusējas un trīspusējas sarunas drīzumā turpināsies pēc tam, kad nedēļas nogalē viņai bijusi laba saruna ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto iepriekš sarunā ar Somijas sabiedrisko raidorganizāciju YLE pauda optimismu par iespējām nonākt pie risinājuma. Arī viņš piebilda, ka risinājuma meklējumiem nepieciešams laiks. Hāvisto par nozīmīgu pagrieziena punktu iestāšanās sarunās nosauca jūnija beigās gaidāmo NATO samitu Madridē.
Turcija draudējusi bloķēt Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO, apsūdzot abas valstis, ka tās atbalsta Turcijā par teroristiem atzītos kurdu kaujiniekus.
Erdogans Zviedriju un Somiju apsūdzējis "terorisma atbalstīšanā", jo tās simpatizējot Turcijā aizliegtajam kurdu separātistu grupējumam "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) un Sīrijas kurdu kaujinieku grupējumam "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).
ASV Sīrijā aktīvi sadarbojas ar YPG, kuru uzskata par vienu no tuvākajiem sabiedrotajiem cīņā ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts".
Reaģējot uz militāro operāciju, kuru 2019.gadā Sīrijas ziemeļos Ankara vērsa pret YPG, Zviedrija un Somija kopā ar citām valstīm, arī ar Vāciju, noteica ierobežojumus ieroču eksportam uz Turciju.
Kā ziņots, Somijas un Zviedrijas vēstnieki trešdien Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam oficiāli iesniedza pieteikumus dalībai aliansē.
Stoltenbergs paziņojis, ka Zviedrijas un Somijas pieteikums dalībai NATO tiks izskatīts tik ātri, cik vien iespējams, taču vienlaikus uzsvēris, ka jāņem vērā visu alianses dalībvalstu drošības intereses.