Pagājušās nedēļas sākumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekrita atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. 28. jūnijā Somija, Zviedrija un Turcija parakstīja memorandu, kurā Somija un Zviedrija apņēmās ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus izdot vai deportēt Turcijā terorismā aizdomās turētās personas.
Astoņus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO beidzot oficiāli nosaukusi Krieviju par to, kas tā patiesībā ir – alianses lielāko apdraudējumu. Dalībvalstu aizsardzības plāni tiks pārrakstīti atbilstoši jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai, un tas notiks daudz īsākā laikā nekā vajadzēja, lai nonāktu pie fundamentālās atziņas, ka Krievija no alianses sabiedrotā kļuvusi par ienaidnieku.
Madridē aizvadītā NATO sanāksme vērtējama kā labs samits Latvijai, taču drošības situācija pasaulē ir ļoti mainīga un tas, kas ir labi šodien, var nebūt pietiekami pēc pāris mēnešiem, šorīt intervijā TV3 izteicās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ilgi gaidītais un jau iepriekš par vēsturisko nosauktais NATO Madrides samits noslēdzies. Lai arī vienmēr var teikt, ka varēja būt labāk, kopumā ar tur pieņemtajiem lēmumiem varam būt apmierināti. Tā galvenais rezultāts – jaunā NATO stratēģija, kurā par galveno draudu nosaukta Krievija.
Situācijā, kad NATO iestājas Somija un Zviedrija, kardināli mainās visa aina reģionā, un tas Latvijai ir kā glābšanas riņķis, valstu uzaicināšanu pievienoties NATO atzinīgi vērtēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs un deputāts Edvīns Šnore (NA).
Pirms NATO samita, kurā tika pieņemti Latvijai būtiski lēmumi par drošības stiprināšanu, mūsu valstij vajadzēja diezgan nopietni pacīnīties par atsevišķu lēmumu pieņemšanu, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO Latvijā izvietos dzelžus. Tas ir labi. Taču tie, kas ar šiem dzelžiem māk apieties, tikai X stundai pienākot un attiecīgus politiskus lēmumus saņemot, tiks izsūtīti no savām mītnes zemēm uz apdraudētajiem reģioniem. Piemēram, Baltijas valstīm. Absurda būtu situācija, ja latvietim nāktos stāvēt pie sarežģītas bruņutehnikas pilnām noliktavām kā aunam pie jauniem vārtiem.
Ziemeļatlantijas padomes valstu vadītāju līmenī Somija un Zviedrija ir oficiāli uzaicinātas sākt pievienošanās procesu NATO, aģentūrai LETA skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien piedalās NATO samitā Madridē.
Ankara centīsies panākt 33 Turcijā aizliegtā kurdu separātistu kaujinieku grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) un trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritēju izdošanu no Zviedrijas un Somijas saskaņā ar vienošanos, ko panāca ar šīm valstīm apmaiņā pret atbalstu to uzņemšanai NATO, trešdien paziņoja Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdāgs.
Galvenās ieguvējas no Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO būs tieši Baltijas valstis, jo tiks stiprināta Baltijas jūras reģiona drošība, vērtē Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā, NATO samita laikā pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO vajag pārskatīt savu nostāju Austrumu flanga jautājumā, šodien, ierodoties uz NATO samitu Madridē, norādīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
NATO valstu līderi samitā Madridē trešdien gatavojas atzīt Krieviju par tiešu draudu alianses drošībai, trešdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Rīt Madridē noslēgsies NATO dalībvalstu līderu samits, kurā jāpieņem vairāki Latvijai un citām alianses ar Krieviju robežu dalošām valstīm. Labākais iespējamais lēmums Latvijai būtu apliecinājums tam, ka Latvijā izveido pastāvīgu alianses kara bāzi, taču politiķi arī uzsver, ka jebkurš NATO lēmums mūsu drošību pastiprinās.
Arī pašai Spānijai, šodien un rīt Madridē uzņemot NATO valstu līderus, bija svarīgi nodot vēsti, ka tā pilnībā atbalsta alianses nodomu būtiski pastiprināt bloka austrumu flanga aizsardzību. Tāpēc Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijai piederošā zeme–gaiss zenītraķešu NASAMS baterija. Tagad jāseko kopīgam NATO dalībvalstu lēmumam par pāreju no salīdzinoši miermīlīgās atturēšanas stratēģijas uz aktīvu aizsardzības stratēģiju. Agresoru nedrīkst ielaist arī NATO buferzonā, kas esam mēs.
Lai arī bieži izskan, ka Krievija rada draudus Suvalku koridoram, realitātē tieši Krievijai būtu jāuztraucas par Kaļiņingradas apgabala drošību, jo "pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams un ir Krievijas Ahilleja papēdis", šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.