Eksperts: Krievija tagad dara to, ko viņi māk vislabāk, - viņi draud

 
©ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Lai arī bieži izskan, ka Krievija rada draudus Suvalku koridoram, realitātē tieši Krievijai būtu jāuztraucas par Kaļiņingradas apgabala drošību, jo "pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams un ir Krievijas Ahilleja papēdis", šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.

Runas par Suvalku koridora drošību atkal uzvirmoja pēc Lietuvas lēmumam ierobežot caur savu teritoriju kravu tranzītu uz Kaļiņingradu, kam sekoja saasināta Krievijas retorika un draudi Lietuvai, lai arī Eiropas Savienība (ES) ir uzsvērusi, ka daļas preču tranzīts apturēts ES kopīgi pieņemto sankciju ietvaros.

Karlsbergs vērtējis, ka Krievija tagad dara to, ko viņi māk vislabāk, - viņi draud. Eksperts uzsvēris, ka, "paņemot vēlreiz rokās karti", drīzāk redzama pretēja aina, proti, Krievijai vairāk jārūpējas, kā parūpēties par Kaļiņingradas drošību, "jo pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams, tas ir Krievijas Ahilleja papēdis, līdz ar to, ja man prasītu analīzi, es teiktu, ka Krievijai jāuzvedas ļoti pārdomāti, apdomīgi, jo tā ir viņu problēma".

"Es negribētu teikt, ka tā gluži nav arī mūsu problēma, bet no operacionālā, arī militārā viedokļa tā ir ļoti skaidra Krievijas problēma un viņu interesēs būtu uzturēt labas attiecības, lai par šo reģionu, kurš nekad nav piederējis Krievijai, nevienam, teiksim tā, nenāktu prātā, ka, izmantojot krievu valodu, ir "jāatgriež izkonnije zemļi"," sacījis Karlsbergs.

"Ja mēs runājam par militāro dimensiju, (...) militāri tur nav nevienas opcijas," turpinājis eksperts," viņi jau pierādīja, cik nespējīgi ir pret vienu Ukrainu, ar ko netiek galā."

Analizējot, kādas Krievijai vēl palikušas iespējas draudēt, Karlsbergs uzsvēris, ka ietekmes sviru palicis maz, jo gan Lietuva, gan viss Baltijas reģions ir atteikušies gan no Krievijas naftas, gan no gāzes, Lietuvai ir elektrosavienojumi ar Poliju un Zviedriju, līdz ar to šīs ietekmēšanas iespējas Krievija ir izsmēlusi.

"Ko vēl no hibrīdo draudu daļas viņi varētu mēģināt - mēs esam redzējuši, ka kopš uzbrukuma Ukrainai Krievija šajā jomā ir darbojusies ļoti vāji, par ko mēs esam ļoti pārsteigti. Nav tā, ka uzbrukumi nenotiek, bet acīmredzot nav bijuši tādā līmenī, lai radītu fundamentālas problēmas nevienai NATO un ES dalībvalstij, arī Ukrainai, starp citu. Līdz ar to - vai viņi var izdarīt kaut ko, kas pārsteigs Lietuvu? Šajā gadījumā es negribētu pat teikt tikai Lietuvu, jo šī viennozīmīgi ir ES un NATO kopīga problēma," turpinājis eksperts.

Karlsbergs gan atzinis, ka "paliek, protams, kodolieroči". "Krievija Putina režīma ietvaros ir izmantojusi kodolieročus kā bandīti, izrēķinoties ar saviem nepaklausīgajiem "nemaksātājiem", bet, manuprāt, vērojumi liek saprast, ka viņi nav vienīgie, kuriem šie kodolieroči ir, tā ka gluži nesodīti viņi nepaliks. Līdz ar to mēs, protams, nekad nevaram izslēgt šādu scenārija pavērsienu, bet šobrīd es neuzskatu to kā ticamu," sacījis eksperts