NATO samitā panākta būtiska vienošanās par Latviju

Runājot par NATO multinacionālajām kaujas vienībām, valsts pirmā persona norādīja, ka patlaban tās ir astoņas, no kurām viena atrodas Ādažos. Panāktā vienošanās ar Kanādu paredz, ka Kanāda kā ietvarvalsts stādās pie brigādes veidošanas.

"Brigāde nenozīmē tikai cilvēku skaitu, bet primāras ir kaujas spējas, kuras ir jāpalielina. Patlaban Latvijā ir kaujas grupa, vēlāk būs brigāde. Arī mums ir jāizdara savi mājasdarbi - ātri un daudz. Mums ir jāizveido jauna bāze, jo Ādaži ir par mazu. Mums ir jāuzbūvē viss, lai uzņemtu šos cilvēkus un nodrošinātu arī treniņu iespējas," sacīja Levits.

Prezidents norādīja, ka NATO šodien ir pieņēmusi svarīgus lēmumus, kas aliansi padara par daudz spēcīgāku aizsardzības organizāciju, nekā tā bija līdz šim, it sevišķi Austrumu flangā.

Levits atzīmēja, ka NATO pieņēma jaunu aizsardzības koncepciju, kā aizsargāt visu NATO valstu iedzīvotājus. Tāpat koncepcijā ir skaidri pateikts, ka patlaban un tuvākajā nākotnē lielākais drauds NATO valstīm būs Krievija, jo tā ir agresīva valsts, kas neievēro starptautiskās tiesības, uzbrūk kaimiņvalstīm, tāpēc NATO ir attiecīgi jāreaģē.

Valsts prezidents uzsvēra, ka runa ir par NATO Austrumu flanga valstīm, jo NATO skatās uz visu tās robežu ar Krieviju. Levits norādīja, ka NATO izpratnē arī Baltkrievija ir kā Krievijas militārā sastāvdaļa, tāpēc arī robeža ar Baltkrieviju ir ieskaitīta jaunajā aizsardzības koncepcijā.