Galvenās ieguvējas no Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO būs tieši Baltijas valstis, jo tiks stiprināta Baltijas jūras reģiona drošība, vērtē Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
Viņa norādīja, ka ieguvējs būs arī tā saucamais austrumu flangs un Baltijas jūras reģions kopumā.
Savukārt, kas attiecas uz pašu Zviedriju uz Somiju, tad šīs valstis ar savu drošības politiku un militārām spējām jau sen bija gatavas kļūt par NATO dalībvalstīm, taču dalība aliansē nodrošinās abas valstis ar organizācijas līguma 5.pantā paredzēto kolektīvu aizsardzību uzbrukuma gadījumā.
No abu valstu iestāšanās NATO ieguvēja ir arī pati organizācija, jo NATO jau kopš 2014.gada un īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā izrādīja solidaritāti vērtību ziņā. Uzņemot Somiju un Zviedriju, NATO iegūst divas valstis, kur demokrātiskās vērtības tiek uzturētas augstā līmenī, atzina eksperte.
"Protams, ka priekšā ir ratifikācijas jautājums, bet grūti iedomāties, ka kaut kas varētu noiet greizi," piebilda Ozoliņa.
Jau vēstīts, ka Turcija atbalstīja Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, līdz ar ko abas valstis trešdien tika uzaicinātas kļūt pat NATO dalībvalstīm.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieaudzis atbalsts dalībai NATO.
Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija bija paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī paudusi neapmierinātību, ka 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Somija un Zviedrija paziņojušas, ka nepiekrīt Turcijas pārmetumiem, un sāka dialogu ar Turciju, lai pārvarētu šķēršļus ceļā uz NATO.
