Par NATO austrumu flanga stiprināšanu šķēpi vairs netiek lauzti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Igaunijas premjere Kaja Kallasa trešdien žurnālistiem sacīja, ka NATO alianses esošie aizsardzības plāni attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz ļaut ieņemt, pirms tās tiks atbrīvotas pēc 180 dienām, vēsta "Financial Times".
Plašāka NATO kontingenta izvietošanai Latvijā nepieciešams jauns poligons, noliktavas un kazarmas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Šonedēļ, no 15. līdz 17.jūnijam, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzturējās darba vizītē Briselē, Beļģijā, kur tika aizvadītas NATO aizsardzības ministru un kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos sanāksmes, kā arī vairākas divpusējās tikšanās, informē Ārlietu ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Gunta Krevica.
Šonedēļ aizsardzības ministrs Artis Pabriks NATO ministru sanāksmes laikā un tiekoties ar sabiedroto valstu aizsardzības ministriem aicināja NATO palielināt militāro klātbūtni Latvijā, informē Ārlietu ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
No mēneša beigās gaidāmā NATO samita Madridē Latvija sagaida, ka tiks būtiski stiprinātas NATO kaujas spējas, kas ir izvietotas Baltijas valstīs un citās Austrumu flanga valstīs, intervijā portālam "Delfi" norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Divas nedēļas pirms NATO samita, kurā paredzēts lemt par alianses austrumu flanga stiprināšanu, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ceturtdien kārtējo reizi aicinājis palielināt Baltijas valstīs izvietoto NATO militāro kontingentu.
NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā ir nepārprotams solidaritātes apliecinājums, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, kurš šodien piedalījās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā piektajai gadadienai veltītajā pasākumā Ādažu militārajā bāzē.
Rietumu sabiedrotajiem nav jābaidās būt stipriem - šodienas ģeopolitiskajā situācijā spēks ir kļuvis par nepieciešamību demokrātijas un miera nosargāšanai, otrdien Hāgā tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku alianses sabiedroto valstu un valdību vadītājiem uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ir svarīgi nemitīgi runāt, skaidrot un atgādināt par nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flanga, tai skaitā Baltijas valstu un Latvijas aizsardzības spējas, intervijā Latvijas Radio savas pēdējo dienu tikšanās ar NATO un tās dalībvalstu amatpersonām komentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Turcijas iebildes Somijas un Zviedrijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā var neizdoties pārvarēt līdz jūnija beigās paredzētajam NATO Madrides samitam, svētdien atzinis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kas ieradies Somijā.
NATO ir jāpaplašina klātbūtne visā Austrumu flangā, īpaši Baltijas reģionā, piektdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Rumānijā piedaloties Bukarestes devītnieka (B9) valstu vadītāju sanāksmē.
Uzbrukuma gadījumā NATO ir jāspēj aizsargāt savu teritoriju no pirmās minūtes, šodien Latvijas parlamentā tiekoties ar Grieķijas prezidenti Katerinu Sakellaropulu, pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Trešdienas LTV “Rīta Panorāmā” bija sižets par to, ka Ludzas stacijas teritorijā notiks “Latvijas dzelzceļa” civilās aizsardzības mācības. To laikā operatīvie transporta līdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Apkārtējie iedzīvotāji tika aicināti izturēties ar sapratni un nesatraukties, jo stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija, tādēļ skanošās sirēnas nav jāņem vērā. Mācību mērķis bija pārbaudīt civilajā aizsardzībā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai.
NATO lēmums nosūtīt Latvijai pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAMS ir roba aizpildīšana alianses austrumu flanga aizsardzībā. Adekvāts bruņojums nepieciešams arī jūrā – piekrastē nepieciešamas pretkuģu raķešu sistēmas. Un vēl ļoti jācer, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās procesā Baltija nekļūs par sava veida maiņas naudu, jo no agonējošās Krievijas iespējams sagaidīt jebko.
Karš starp Krieviju un NATO būtu ārkārtīgi postošs, tādēļ alianse dara visu iespējamo, lai to novērstu. Tā intervijā Spānijas telekanālam paudis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, ziņo portāls "LSM.lv".