NATO pārstāvis norāda uz virkni problēmām, kas neļauj pilnvērtīgi nodrošināties pret hibrīddraudiem

Lai nodrošinātu enerģētikas infrastruktūras drošību, ir nepieciešama sadarbība starp infrastruktūras īpašniekiem, operatoriem un valstīm, jo atslēga ir kopēja valstiska pieeja drošībai, pirmdien Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Latvijas Nacionālās komitejas rīkotajā enerģētikas konferencē "Energy Trilemma - the Backbone for Energy Transition. Baltic Sea region focus" sacīja NATO Enerģētikas drošības izcilības centra direktors Darjus Užkuraitis.

Viņš norādīja, ka galvenie secinājumi no iepriekš veiktajām mācībām ir, ka ir nepieciešama kompleksa pieeja energoinfrastruktūras aizsardzībai. Pēdējie incidenti ir apliecinājuši, ka līdzšinējā pieeja vairs īsti neder un inovatīvi ir jāpielieto dažādi aizsardzības instrumenti.

Užkuraitis norādīja, ka līdz šim rīkotās mācības ir parādījušas, ka ir virkne problēmu, kas neļauj pilnvērtīgi nodrošināties pret hibrīddraudiem. Tādēļ NATO ieteikums ir iekļaut risku analīzēs hibrīddraudus.

Kā piemēru viņš minēja vienu izpēti, kas atklāja, ka operatora drošības pasākumi galvenokārt ir orientēti uz to, lai novērstu vara zādzības no infrastruktūras. Mācību laikā, kad infrastruktūra tika pakļauta hibrīddraudiem, secinājums bija, ka šādu jaunu draudu apstākļos infrastruktūras apsaimniekotājam ir nepieciešama palīdzība no ārpuses, tostarp no valsts.

NATO Enerģētikas drošības izcilības centra direktors sacīja, ka nesen notika mācības arī Baltijas jūras reģionā, kuru rezultāti gan pagaidām nav publiskojami, taču infrastruktūras pārvaldniekiem var noderēt arī iepriekšējās mācībās gūtie secinājumi, kuri ir publiski pieejami.

Viņš minēja, ka šobrīd ievainojamība enerģētikas sektorā, balstoties uz pagātnes notikumiem, ir dabas katastrofas, kiberuzbrukumi, kinētiski uzbrukumi, sabotāža, teroristu uzbrukumi un citas aktivitātes.

Pēc viņa teiktā, agrīna daudznacionāla sadarbība hibrīduzbrukumu scenāriju laikā uzlabotu kritiskās enerģijas infrastruktūras aizsardzību un noturību. Vienlaikus alternatīvu saziņas ceļu izstrāde veicinātu efektīvāku un savlaicīgāku reaģēšanu uz krīzes situācijām.

Užurkaitis norādīja, ka arī ārkārtas sadarbības līgumu pilnveidošana uzlabotu spēju reaģēt, kā arī uzlabotu savstarpējās palīdzības koordināciju reģionā.

Savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns konferencē norādīja, ka Baltijas reģionā pašlaik lielākais notikušais incidents ir gāzes vada "BalticConnector" bojāšana, kurā, domājams, varētu būt vainojams kāds Ķīnas kuģis.

Pēc viņa teiktā, pilnvērtīga gāzes vada darbība varētu atsākties vien pavasarī.

Tāpat potenciāls drauds ir, ka Krievija varētu priekšlaicīgi atslēgt Baltijas valstis no BRELL loka, no kura atvienošanās ir plānota 2025.gada sākumā. Tomēr šajā gadījumā Baltijas valstis varētu nodrošināt elektroenerģijas sistēmu darbību.

Jau vēstīts, ka Rīgā šodien notiek PEP Latvijas Nacionālās komitejas rīkotā enerģētikas konference par enerģijas drošību, pieejamību un ilgtspēju Baltijas jūras reģionā.

Konferencē "Energy Trilemma - the Backbone for Energy Transition. Baltic Sea region focus" starptautiski novērtēti eksperti, reģiona politikas veidotāji un enerģētikas uzņēmumu vadītāji diskutē par Baltijas jūras reģiona enerģijas sektora noturību pret drošības riskiem, elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidi, kā arī analizē, vai "ilgtspējas - rentabilitātes" pieeja enerģētikā ir iespējama.