NATO

Krievija vēlas saņemt atbildi no ASV par Maskavas idejām attiecībā uz tā dēvētajām drošības garantijām, pirms tiek turpinātas sarunas par Ukrainu, otrdien sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Pēc publiskajā telpā par nesekmīgām pasludinātajām NATO un Krievijas pārrunām abu pušu bloki turpina audzēt iespējamā konflikta mērogu. Karakuģi tiek izvietoti gan Baltijas jūrā, gan Arktikā.

NATO nolēmusi sūtīt uz Norvēģijas organizētajiem militārajiem manevriem "Cold Response" aviācijas bāzes kuģus "HMS Prince of Wales" un "USS Harry S Truman".

Pēc NATO un Krievijas Padomes sarunām bumba lielā mērā ir Krievijas pusē, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Krievija rīkosies savas drošības interesēs gadījumā, ja ASV un NATO noraidīs Maskavas pieprasītās "drošības garantijas", preses konferencē piektdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievijas agresīvās uzvedības dēļ Eiropā tiek piedzīvota visnokaitētākā drošības situāciju kopš 1945.gada, secināts šonedēļ notikušajā NATO Militārās komitejas sanāksmē.

Pēc NATO un Krievijas Padomes Latvijas drošības situācijā nekas būtiski nav mainījies, šādu vērtējumu sniedza Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ukrainas armija ir apņēmības pilna aizstāvēt savu valsti, sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pēc NATO un Krievijas Padomes sēdes pavēstīja, ka abas puses vienojušās rīkot vairāk sarunu, lai arī tām ir ievērojamas viedokļu atšķirības.

Krievija sarunās ar Rietumiem neizvirza ultimātus, taču tai nepieciešamas konkrētas atbildes uz tās pieprasītajām "drošības garantijām", trešdien, sākoties Maskavas sarunām ar NATO, paziņojis Kremlis.

Krievijas karš ar NATO valstīm ir teju neiedomājams, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Svētdienas vakarā iesākās un visu pirmdienu Ženēvā turpinājās Krievijas un ASV delegāciju sarunas par “drošības garantijām Eiropā”. Tās turpināsies trešdien Briselē NATO – Krievija ietvaros un ceturtdien Vīnē EDSA formātā.

Sarunas starp Rietumu valstīm un Krieviju visticamāk neatrisinās visas problēmas, kas saistītas ar pieaugošo spriedzi pie Ukrainas robežām, pirmdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Krievijas piestādītais “dāvanu saraksts” Rietumvalstīm pirms Ziemassvētkiem, prasot ASV un NATO parakstīt drošības garantijas Krievijai, kardināli mainītu Eiropas aizsardzības sistēmu.

Pirms ASV un Krievijas pārstāvju sarunām Ženēvā, kas sāksies šovakar, Krievija atkārtoti pieprasījusi "drošības garantijas" no NATO.

ASV diplomāti piektdien nolieguši ziņas, ka Savienotās Valstis pirms nākamnedēļ paredzētajām sarunām ar Krieviju par spriedzes kliedēšanu pie Ukrainas robežām gatavotu piedāvājamu samazināt Austrumeiropā izvietoto karavīru skaitu.

Pastāv reāls jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā risks, piektdien pēc NATO ārlietu ministru video konferences pavēstīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Latvijai ir bažas par Krievijas militārajām aktivitātēm pie Ukrainas robežas un Krievijas izvirzītais ultimāts NATO nav pieņemams Latvijai, piektdien telefonsarunā ar ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

NATO ir gatava iesaistīties dialogā ar Krieviju, taču ne uz savu vērtību vai galveno principu rēķina, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pēc NATO valstu ārlietu ministru tikšanās paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir aktīvāk jāgatavojas scenārijam, ka Krievija pret Ukrainu izdara hibrīduzbrukumu, nevis sāk klasisku karadarbību un pilna apmēra iebrukumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).