Trīs Baltijas valstu politika un rīcība tiek augstu novērtēta Rietumu galvaspilsētās un tai ir nozīmīga ietekme NATO politikas veidošanā, vizītes laikā Latvijā uzsvēra Kanādas nacionālās aizsardzības ministre Anita Ananda.
Vašingtona un tās NATO sabiedrotie piedāvājuši Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu, liecina trešdien Spānijas laikrakstā "El Pais" publicētie dokumenti.
Pašlaik nekas neliecina par to, ka Krievija būtu atteikusies no iespējamās agresijas Ukrainā. Ja tas tiešām notiks, NATO atbildēs momentā, tā atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) svētdien intervijā ReTV raidījumam “Re:Skats”.
Gadījumā, ja Ukrainā sāktos karš, Latvija ar Eiropas partneriem atrastu risinājumu bēgļu jautājumam, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība, ārpolitikas debatēs Saeimā akcentēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un deputāts Rihards Kols (NA).
Latvijas ārpolitikas prioritātei ir jābūt Krievijas rietumvalstīm izvirzīto ultimātu radīto draudu novēršana, šodien Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vārdā sacīja tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Krievijas apsvērumi nav ņemti vērā ASV atbildē uz Maskavas priekšlikumiem par "drošības garantijām", lai izbeigtu spriedzi ap Ukrainu, ceturtdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, norādot, ka Maskava ar atbildi nesteigsies.
Putina Krievija ir apliecinājusi savas impēriskās ambīcijas, ar savu agresīvo uzvedību radot paaugstinātu starptautisko spriedzi, šodien Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Kremlis, iespējams, nebija rēķinājies, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ciešāk saliedēs NATO dalībvalstis, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
24.janvārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksme, kuras laikā ES ārlietu ministri diskutēja, tai skaitā par drošības situāciju Ukrainā, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām, pirmdien paziņoja alianse.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" (SZ), noraidījis Krievijas prasību pārtraukt NATO izplešanos uz austrumiem.
ASV piektdien paziņoja, ka pirmdien Vidusjūrā sāksies liela mēroga NATO jūras spēku mācības, kurās piedalīsies ASV aviācijas bāzeskuģis "Harry Truman".
Pieprasīto "drošības garantiju" ietvaros Krievija pieprasa, lai NATO dalībvalstu karavīri atstāj Rumāniju un Bulgāriju, piektdien pirms Krievijas un ASV sarunām Ženēvā paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Baltijas valstu un Polijas parlamentu deputāti aicinājuši NATO saglabāt vienotību pieaugošo Krievijas radīto apdraudējumu apstākļos un nepakļauties Maskavas draudiem.
Ņemot vērā Krievijas karavīru koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Lielbritānija apsver iespēju nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju, piektdien vēsta laikraksts "The Times", atsaucoties uz informētu avotu Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā un paskaidrojot, ka šis solis būtu vērsts uz Krievijas atturēšanu.