Krievijas diplomāts paziņo par gatavošanos militārai sadursmei starp Krieviju un NATO
Bijušais Krievijas Ārlietu ministrijas Ārpolitikas plānošanas departamenta direktors un Krievijas vēstnieks Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne, Aleksandrs Tokovņins paziņoja par gatavošanos militārai sadursmei starp rietumvalstīm un Krieviju Baltijā un Arktikā, ziņo “postimees.ee”.
Krievijas vēstnieka Beļģijā Aleksandra Tokovņina skaļie paziņojumi Krievijas televīzijas ēterā izskanēja ceturtdien, 6. februārī. Diplomāts sākotnēji sūdzējās par komunikācijas trūkumu starp NATO pārstāvjiem un Krievijas diplomātisko pārstāvniecību Briselē.
"Mums joprojām nav kontaktu. Ir skaidrs, ka visi NATO un ES gaida kādus signālus no Vašingtonas. Ja nepieciešams, mūsu komunikācijas kanāls paliek atvērts. Un mēs zinām, kam zvanīt. Un viņi zina, kam zvanīt vēstniecībā, ja ir tāda vajadzība,” sacīja Tokovņins.
Krievijas vēstnieks sacīja, ka NATO retorika par Ukrainu liecina, ka Maskava gatavojas jaunam karam.
“Mēs runājam par Eiropas telpas militarizāciju. Būtībā par gatavošanos militārai sadursmei ar Krieviju. Neskatoties uz visu izpratni par tiešas kodolvalstu sadursmes briesmām un ārprātu, šāda pieeja neatbilst saprātīgai loģikai," sacīja Krievijas vēstnieks Beļģijā.
Runājot par spriedzi ap Grenlandi un izredzēm uz salām izvietot NATO papildu spēkus, pēc Tokovņina teiktā, runa ir par ASV ietekmes stiprināšanu Arktikā.
"Savienotajām Valstīm ir spiediens, lai stiprinātu Amerikas pozīcijas Arktikas reģionā. Diez vai ir iespējams iedomāties sadursmi, īpaši militāru, starp ASV un ES valstīm. Amerikāņi izmantos dažādas metodes, lai izspiestu pozīcijas, kuras viņi uzskata par sev vēlamām, tostarp palielinot Arktikas reģiona militarizāciju un pastiprinātu konfrontāciju šajā reģionā. Ir skaidrs, ka lietas virzās uz šo pusi,” sacīja Tokovņins. "Reģions kļūst par vienu no Rietumu un Krievijas konfrontācijas zonām."
Jaunais ASV valsts sekretārs Marko Rubio janvāra beigās pēc sarunām ar Somijas Ārlietu ministrijas vadītāju paziņoja, ka Helsinkiem ir galvenā loma sabiedroto drošības nodrošināšanā Baltijas jūrā un Arktikā.
Krievijas diplomāts runāja arī par NATO valstu un Krievijas tiešas militāras sadursmes riskiem Baltijā.
“Arī Baltijas valstis virzās pēc konfrontācijas scenārija, jo Ziemeļatlantijas aliansei ir pievienojušās divas valstis - Somija un Zviedrija. Tas ir krasi pasliktinājis drošības situāciju Baltijas reģionā. Jāatceras, ka pavisam nesen Krievijas un Somijas robeža bija miera, sadarbības un mijiedarbības zona. Tagad tā kļūst par jomu, kurā pieaug konfrontācijas tendences, un tas attiecas uz visu Baltijas reģionu.”
Maskavas pārstāvis Briselē, kura birojs atrodas pusstundas brauciena attālumā no NATO galvenās mītnes, runāja arī par NATO jauno Baltijas misiju.
“Nesen janvārī tika pieņemts jauns lēmums uzsākt operāciju Baltijas jūrā ar nosaukumu “Baltic Sentinel”, kas paredz uz turieni nosūtīt papildu karakuģus un papildu gaisa spēkus. Un, protams, Krievijas puse veiks pretpasākumus," sacīja Aleksandrs Tokovņins, neatklājot detaļas.