Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.
Nākamā gada budžetā papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100 miljoni eiro, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes pieprasījušas no nākamā gada valsts budžeta kopā par 1,1 miljardu eiro vairāk nekā dabūjušas no šā gada budžeta.
Ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Bieži ministrijas apzināti prasa naudu mērķiem, par atbalstu kuriem nav šaubu, bet vēlāk nemanāmi to pārdala citām vajadzībām, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Nākamnedēļ būs pabeigts apkopojums par ministriju nepaveiktajiem darbiem, informēja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Ministru kabinetā šodien notiks Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde, kuru vadīs Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte.
Ministrijas joprojām prettiesiski veic nodokļu avansa maksājumus par dažādiem pakalpojumiem, kā arī nepamatoti izmaksā atalgojumu, ministriju un valsts iestāžu 2015.gada finanšu revīzijās secinājusi Valsts kontrole.
Cenšoties izvairīties no publiskām diskusijām par atsevišķiem jautājumiem, ministrijas tiem piešķir valsts noslēpuma statusu, novērojis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pirms lemt par finansējuma palielināšanu nozaru ministrijām, būs jāizvērtē tā līdzšinējais izlietojums, šodien valdības sēdē spriežot par 2017.gada budžeta izstrādes termiņiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Lai gan ierēdņiem joprojām ar likumu ir aizliegts tērēt valsts naudu ballīšu rīkošanai, tomēr ministrijas to uz nebēdu dara, slēpjot savus tēriņus atskaitēs zem ciparu kodiem. Lai novērstu šādu izšķērdību, Valsts Kontrole, Valsts Kanceleja un Saeima apvienojusi spēkus, radot vienotus noteikumus, cik, kā un kam ministrijas drīkst tērēties pasākumu rīkošanai.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par ministriju, valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību augošo vēlmi juridiskos pakalpojumus pirkt no privātā sektora, uzsvēra, ka konkrētās iestādes vadītājam jāizvērtē riski un likuma priekšā jāatbild par šādu pirkumu lietderību.
Ministrijas pagaidām ir izvairīgas par papildu budžeta konsolidācijas ietvaros paredzēto darbinieku skaita samazināšanu, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot ministriju pārstāvjus.
Lai 2012. gada budžetu varētu konsolidēt, vairs neceļot nodokļus, valdībai pēc 2011. gada budžeta pieņemšanas beidzot būtu nopietni jāpievēršas izdaudzinātajām "strukturālajām reformām". Pašlaik gan politisko gribu te nevar ieraudzīt.