Ministrijas slēpj ballītes; grasās piegriezt skābekli
Lai gan ierēdņiem joprojām ar likumu ir aizliegts tērēt valsts naudu ballīšu rīkošanai, tomēr ministrijas to uz nebēdu dara, slēpjot savus tēriņus atskaitēs zem ciparu kodiem. Lai novērstu šādu izšķērdību, Valsts Kontrole, Valsts Kanceleja un Saeima apvienojusi spēkus, radot vienotus noteikumus, cik, kā un kam ministrijas drīkst tērēties pasākumu rīkošanai.
Tik tikko pārlaižot krīzes smagumu, valsts pārvalde steidz atraisīt bada laikos savilktās jostas. Ministriju un centrālo valsts iestāžu administratīvie izdevumi aug — ja 2011. gadā tie bija 12,3 miljoni, tad 2012. gadā jau 13,6 miljoni, bet pērn — vairāk kā 16 miljoni latu. Pīrāga lielākā daļa jeb 56% no finansēm pagājušajā gadā tika atvēlēta dažādu semināru un kurus rīkošanai, kuru lietderība nereti tiek asi kritizēta. Savukārt kolektīvo svētku svinēšanai 15 resoros pērn iztērēti 134 tūkstoši latu un šādi pasākumi ir mērāmi simtos. Tā, piemēram, ar vērienu pagājušajā gadā Engures baseinu kompleksā un atpūtas bāzē Turbas uzturējās Valsts ieņēmumu dienests, kas šajos relaksācijas centros vēlējās apgūt semināru zināšanas. Savukārt Valsts mežu dienests, svinot apaļu jubileju, pērn vēlējās ballēties tieši Jaunmoku pilī, nežēlojot 10 tūkstošus latu no nodokļu maksātāju naudas. Tikmēr Tiesu administrācija tiesu iekārtas semināru organizējusi Bīriņu pilī, izlietojot 120 latus uz vienu dalībnieku, tikmēr tiesu iekārtas seminārs notika atpūtas kompleksā Ezeri, kur līdztekus zināšanām var baudīt arī āra baseinus un turku pirtis.
Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītāja Elīna Siliņa sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi atzina: „es neesmu pret kolektīva saliedēšanas pasākumiem, taču nepieļaujama ir situācija, kad valsts nauda tiek šķērdēta nelietderīgi. Valsts Kontroles revīzija ir uzrādījusi, ka ministrijas ar vieglu roku tērē naudu ballītēm, turklāt, zinot aizliegumu, ierēdņi atskaitēs šos pasākumus slēpj zem nekonkrētiem ciparu kodiem vai nosaukuma seminārs,” klāsta E. Siliņa, piebilstot: „vēlamies, lai visās iestādēs, dienestos un ministrijās būtu vienlīdzīga pieeja pasākumu rīkošanai. Ar likumdošanas normu būtu jānosaka, ka atpūtas pasākumiem drīkst tērēt, piemēram, desmit eiro uz cilvēku un ne vairāk.”
Tam piekrīt arī Valsts Kontroles pārstāve Ilva Liepiņa, kura NRA uzsvēra — valsts pārvalde lieliski apzinās aizliegumu, taču tas regulāri tiekot pārkāpts. Savukārt Valsts Kancelejas pārstāve Laine Kučinska sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi uzsvēra: šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju top jauns likumdošanas regulējums, kas beidzot varētu sakārtot šo jomu. „Pasākumu rīkošanā galvenais ir samērīguma princips. Semināri, kolektīva saliedēšanas pasākumi un balles ir nepieciešami, taču katram ierēdnim ir jāapzinās — par nodokļu maksātāju naudu nedrīkst iegādāties neko ar zelta maliņu. Ja tas ir ēdiens, tad pīrādziņi un kafija, nevis šampanietis un ikri. Ja tas ir seminārs, tad lietišķas un lietderīgas mācības zālē, nevis SPA kompleksā,” topošo normatīvu ideju raksturo L. Kučinska.