Ministrijas nākamā gada budžetā algām vēlas papildus teju 142 miljonus eiro

Ministrijas 2019.gada budžetā algām vēlas papildus 141,9 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija, starp prioritārajiem pasākumiem jeb lūgumos pēc papildus līdzekļiem 2019.gada budžetā nav norādījušas vēlmi pēc naudas nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai.

Veselības ministrija (VM) nākamgad no budžeta algu palielināšanai pieprasījusi 70 miljonus eiro, skaidroja veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Viņa norādīja, ka mediķu atalgojuma palielināšana par prioritāti noteikta jau pagājušajā gadā. Pirmais solis sperts un šogad 85 miljoni tikuši piešķirti, lai mediķu atalgojumu palielinātu par 30%. Nākamgad un 2020.gadā palielinājumam jānotiek vēl par 20%, un, "turpinot strādāt šādai valdībai", Čakšai neesot pamata domāt, ka tas nenotiks. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan iepriekš publiski izteicies, ka gala lēmums par 2019.gada budžetu būs jāpieņem nākamajai valdībai un Saeimai.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pedagogu darba samaksas pieauguma grafikam un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu piemaksu, prēmiju un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma nodrošināšanai 2019.gadā nepieciešami 5,834 miljoni eiro, aģentūra LETA uzzināja IZM. Pedagogu darba samaksas nodrošināšana bērnu no 1,5 gadu vecuma nodarbinātajiem pedagogiem, vienlaikus nododot brīvpusdienu nodrošināšanas funkcijas pašvaldībām, nākamgad izmaksātu 25,345 miljonus eiro. Savukārt valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu pedagogiem papildus būtu nepieciešami 202 515 eiro, aģentūra LETA uzzināja IZM.

Tieslietu ministrijai nākamā gada budžetā lielākā prioritāte esot tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana un tiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšana, kam paredzēti aptuveni 30,57 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā. 23.maijā tika izveidota arī valdības līmeņa darba grupa, kura vienbalsīgi vienojās, ka justīcija, proti, jautājums par atlīdzību tiesnešiem un prokuroriem, esot prioritāte, vienlaikus domājot par vienlīdzīgu atlīdzības sistēmas ieviešanu visā valsts pārvaldē atbilstoši varas principu dalīšanai, apgalvoja TM. Nepieciešamais finansējums tikšot precizēts, kad darba grupa pieņems lēmumu par tiesnešu atlīdzību.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem algu paaugstināšanai papildus lūgusi 3,9 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija (KM) prioritārajos pasākumos algām lūgusi 6,2 miljonus eiro, aģentūra LETA noskaidroja abās ministrijās.

Pārējās ministrijas, proti, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija, starp prioritārajiem pasākumiem jeb lūgumos pēc papildus līdzekļiem 2019.gada budžetā nav norādījušas vēlmi pēc naudas nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai.

Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizneice-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban būtu jādomā par fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanu 2019.gada budžetā, nevis algu pieaugumu valsts pārvaldē.

Pagājušā gada novembrī Saeimā pieņemtajā vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadam paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018.gadam 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā nav plānots veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, bet 2020.gadā tā atkal būs 0,1% no IKP.

Tomēr tagad Reizniece-Ozola atzīst, ka Finanšu ministrija (FM) nākamā gada budžeta veidošanas laikā aicinās paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi. Tiesa, patlaban neesot zināms tās apmērs, jo to varēšot noteikt rudenī, kad būs zināmas makroekonomikas prognozes.

Arī Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šā gada aprīlī pauda pārliecību, ka vadībai ir obligāti jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019.gadam. "Tāpat kā mēs nedrīkstam braukt ar auto bez OCTA polises, tāpat valsts nedrīkst veidot savu fiskālo politiku, neveidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi vismaz 0,1% apmērā no IKP," sacīja FDP vadītājs Jānis Platais.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka patlaban ekonomika attīstās, kā arī nodokļu ieņēmumu izpilde tiek vērtēta kā ļoti laba, tāpēc šķietami labos ekonomikas attīstības laikos ir vēlme palielināt arī atalgojumu valsts pārvaldē, kā to pierāda IZM virzītā iniciatīva par pedagogu atalgojuma palielināšanu.

"IZM pieprasījums palielināt atalgojumu pedagogiem nav vienīgais, jo tiek prasīts papildus finansējums arī tiesnešu un mediķu atalgojumam. Bet mani dara uzmanīgu tas, ka valsts pārvaldē patlaban ir augstāks vidējais atalgojums, nekā privātajā sektorā. Tas nav pārāk veselīgi. Ir jāuzmanās strauji palielināt atalgojumu valsts pārvaldē, neskatoties uz to, ka ir vērojami labi ekonomikas rādītāji. Tad jau drīzāk ir jādomā par uzkrājuma veidošanu, nevis visu pieejamos resursus sadali," atzina finanšu ministre.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina FM apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.