Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

"Liela apetīte"; no valsts budžeta nākamgad ministrijas vēlas vairāk nekā 600 miljonus eiro

© f64

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš pastāstīja, ka vakar ir apkopoti visi ministriju pieprasījumi 2020.gada valsts budžetam, bet arī piebilda, ka tas neesot bijis pārsteigums, jo ministriju apetīte vienmēr ir bijusi pārāk liela.

"Tomēr es uzreiz varu uzsvērt, ka, lai apmierinātu ministriju vēlmes, es neatbalstīšu nodokļu palielināšanu vai arī kādus citus soļus," sacīja premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets 15.aprīlī atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022.gadam, kurā 2020.gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. Programma tika iesniegta Eiropas Komisijai.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžeta fiskālā telpa var būt pozitīva. Viņš norādīja, ka gada sākumā izstrādātajā stabilitātes ziņojumā fiskālā prognoze gandrīz vienmēr ir bijusi negatīva.

"Valdība vienmēr ir spējusi rast papildus līdzekļus vai nu mainot programmas, vai arī pārskatot izdevumus. Parasti liela daļa no līdzekļiem tiek iegūta izdevumu pārskatīšanas rezultātā," skaidroja finanšu ministrs.

Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklis par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem bija skarbāks, jo viņuprāt 2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

"2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības," pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.