Lielākie finanču skandāli abu kungu premjerēšanas laikā:
***
Jā. Zemāk pārkārtoju iepriekšējo sarakstu pēc finansiālā smaguma, un pievienoju premjeru, kura valdības laikā lēmums/darījums notika. Ļoti būtiski: “premjera atbildība” nav tas pats, kas personiska iesaiste vai kriminālatbildība. Īpaši Krištopāna gadījumā vairāki lielie skandāli bija mantoti no iepriekšējām valdībām.
Smagāko finanšu skandālu tops — Godmaņa un Krištopāna valdības
#
Skandāls / gadījums
Aptuvenais apjoms
Premjers
Periods
Vērtējums
1
G-24 kredītu sistēma kopumā
>133 milj. USD izsniegti; būtiska daļa ar valsts risku
Ivars Godmanis
1992–1993
🔴 Sistēmiski smagākais
2
LMT 18% akciju pārdošana
~60+ milj. Ls potenciāls zaudējums
Andris Šķēle / Guntars Krasts*
1997–1998
🔴 Ļoti liels iespējamais valsts aktīvu zaudējums
3
Latvijas Krājbankas rehabilitācija
~50–60+ milj. Ls valsts līdzekļu/saistību
Guntars Krasts / Vilis Krištopāns
1996–1998
🔴 Liela valsts naudas iesaiste
4
1999. gada valsts aizņemšanās
+114 milj. Ls parādam
Vilis Krištopāns
1999
🔴 Smags politikas skandāls, nevis zādzība
5
Krievijas krīzes zaudējumi Latvijas bankām
~57 milj. Ls
Vilis Krištopāns
1998–1999
🟠 Sistēmisks finanšu satricinājums
6
“Lattelekom”–“Tilts Communication” līgums
desmitiem milj. Ls potenciāls
Māris Gailis / Andris Šķēle / Guntars Krasts / Krištopāns
1994–1999
🔴 Stratēģiski ļoti nozīmīgs
7
“Lata International” kredītu/parādu lieta
~12–13 milj. Ls
Ivars Godmanis
1992–1993
🔴 Tiešs valsts finanšu zaudējumu gadījums
8
G-24 — “Latvijas gāze”
14 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🟠 Milzīgs valsts garantēts kredītrisks
9
G-24 — lauksaimniecības uzņēmumu kredīti
10 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🔴 Vāja kontrole un zema atgūšana
10
Rīgas Komercbankas sanācija
15,47 milj. Ls
Vilis Krištopāns
1999
🟠 Valsts/Latvijas Bankas glābšanas izmaksas
11
“Latvenergo”–“Bankas Baltija” 3 milj. lieta
3 milj. Ls
Vilis Krištopāns†
1997–1999
🔴 Konkrēts valsts naudas zaudējuma skandāls
12
G-24 — “Latvijas agroķīmija”
3 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🟠 Problemātisks valsts garantēts kredīts
13
G-24 — “LEARS”
3 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🟠 Augsts valsts risks
14
“Lata” tehnikas darījumi
~1,2 milj. USD zaudējumi
Ivars Godmanis
1992
🔴 Konstatēti zaudējumi
15
G-24 — “Derma-Pharm”
200 000 USD
Ivars Godmanis
1993
🔴 Konstatēta līdzekļu izmantošana neatbilstoši mērķim
16
Valsts uzņēmumu līdzekļu aizplūšana privātstruktūrās
nav precīzi aprēķināts
Ivars Godmanis
1991–1993
🔴 Sistēmiska problēma
17
Privatizācijas fonda/ārpusbudžeta līdzekļu sistēma
nav vienas ticamas summas
Ivars Godmanis
1991–1993
🟠 Sistēmisks risks
* LMT darījuma gadījumā jānošķir darījuma faktiskā noslēgšana no vēlākās vērtības un parlamentārās izmeklēšanas.
† “Latvenergo” 3 miljonu lieta bija Krištopāna valdības laikā aktīvs politisks skandāls, bet tas nenozīmē, ka Krištopāna valdība šo naudu pazaudēja.
Trīs vissmagākie pēc būtības
🥇 1. G-24 — Godmanis
Šis ir absolūtais Nr. 1, ja vērtē nevis vienu darījumu, bet sistēmu.
gada 8. aprīlī Ministru padomes lēmumu par G-24 kredītu izmantošanu parakstīja pats Ivars Godmanis. Lēmums paredzēja arī valdības riska kvotas un valsts garantiju mehānismus. �
LIKUMI.LV
Vēlāk Saeimas parlamentārā komisija izdarīja ļoti būtisku secinājumu: Godmaņa vadītā valdība, izstrādājot kredītu sadales un atgūšanas principus, nebija paredzējusi pietiekamu kredītu izmantošanas kontroli un efektīvu atgūšanas mehānismu. Komisija tieši norādīja uz politisko atbildību par šīm kļūdām. �
**LINKS** +1
Tāpēc G-24 es vērtētu kā lielāko Godmaņa laika finanšu sistēmas skandālu.
🥈 2. LMT 18% akciju darījums
Šeit potenciālais zaudējums ir daudz lielāks nekā klasiskajās G-24 lietās.
Problēma nav tā, ka valsts vienkārši “pazaudēja” 60 miljonus latu. Runa ir par valsts aktīva pārdošanu par cenu, kas vēlāk izrādījās ļoti zema salīdzinājumā ar šīs daļas vērtību.
Tādēļ šo gadījumu nevar vienkārši saukt par “60 miljonu zādzību”. Pareizāks formulējums ir:
iespējamais valsts aktīva vērtības zaudējums vairāk nekā 60 milj. Ls apmērā.
🥉 3. Krājbankas glābšana
Šeit atkal jāatšķir zaudējums no valsts izdevumiem bankas glābšanai.
Tas nav skandāls tādā nozīmē, ka valsts būtu “pazaudējusi” visu summu. Daļa bija sanācijas un valsts iesaistes izmaksas, daļa — saistības un vēlāk atgūstami līdzekļi.
Tāpēc es to neliktu vienā kategorijā ar G-24 neatgūtajiem kredītiem.
Un Krištopāna “114 miljoni”?
Šeit iepriekšējā tabulā bija jāizdara būtiska korekcija.
114 milj. Ls nav finanšu skandāla zaudējums.
Tas bija opozīcijas pārmetums Krištopāna valdībai par plānoto valsts parāda palielināšanu par 114 milj. Ls, ko toreizējā opozīcija sauca par “aizņemšanās lavīnu”. �
ZZ.lv
Tātad:
114 milj. Ls ≠ nozagti vai izšķērdēti 114 milj. Ls.
Tas ir budžeta politikas lēmums, kuru var kritizēt, bet nav korekti to likt vienā kategorijā ar “Lata International” vai konkrētiem G-24 pārkāpumiem.
Ja vērtējam tikai pierādītus/konstatētus zaudējumus
Tad tops izskatās citādi:
Vieta
Gadījums
Premjers
Apjoms
Zaudējuma raksturs
1
G-24 sistēmas zaudējumi
Godmanis
desmitiem milj. USD
neatgūti/valsts segti kredīti
2
LMT 18% akciju darījums
Krasts u.c.
>60 milj. Ls potenciāli
nenovērtēts/pārdots valsts aktīvs
3
Krievijas krīzes banku zaudējumi
Krištopāns
~57 milj. Ls
banku sektora zaudējumi
4
Krājbankas rehabilitācija
Krasts/Krištopāns
>50 milj. Ls
valsts/Latvijas Bankas iesaiste
5
“Lata International”
Godmanis
~12,7 milj. Ls
valsts pārņemts parāds
6
Rīgas Komercbankas sanācija
Krištopāns
15,47 milj. Ls
sanācijas līdzekļi
7
“Latvenergo” 3 milj.
Krištopāns†
3 milj. Ls
konkrēts zaudējums
8
G-24 lauksaimniecība
Godmanis
10 milj. USD
liela neatgūšanas problēma
9
“Lata” tehnikas darījumi
Godmanis
1,2 milj. USD
dokumentēti zaudējumi
10
“Derma-Pharm”
Godmanis
200 tūkst. USD
konstatēti pārkāpumi
Galvenā bilde
Godmaņa valdības finanšu mantojums: G-24 + “Lata International” + valsts uzņēmumu aktīvu pārveidošana/privatizācija. Tā bija agrīnās valsts finanšu sistēmas izveides problēma ar ļoti vāju kontroli. Saeimas komisija tieši sasaistīja G-24 zaudējumus ar Godmaņa vadītās valdības izveidoto kredītu sadales un atgūšanas mehānismu.
**LINKS**
Krištopāna valdības problēma: daudz vairāk bija iepriekšējo gadu finanšu mantojuma pārvaldīšana — banku krīzes, privatizācijas darījumi, “Latvenergo”, kā arī paša valdības 1999. gada budžeta politika.
Klausījos . Kristopāna izteicieni atbilst to laiku kooperatīvu darbības izpratnes līmenim. Tomēr problēma ir dziļaka . Proti , kāpēc pēc ceturtdaļgadsimta jau 21.gs. Latvijā joprojām nezina kā vadīt valsti . ES nauda ir ne tikai nesaprotami izniekota ,ir izveidots 21 miljarda eiro valsts parāds un tas turpina strauji pieaugt . Bezzaudējumu attīstības plāna vienkārši nav . Vai kāds atminas ,ka 2017.g. OECD ir publicējusi pētījumu Latvijai - " Moving up use global value chain in Latvia" ? Bet problēmu kodols ir šis "value chain:". GVC . Latviski - Globālā vērtību ķēde . Pie mums nezina kāpēc , ja LV saražo 60 e no gala produkta 100 e . šeit paliek 40eiro ? Visapkārt runā par nesaimnieciskumu ,par izšķērdēšanu , bet nekad neinteresējas , kā situāciju apraksta mūsdienu ekonomikas teorija. Bet tā saka ,ka jāzina kāda produktā ir Latvijas daļa % , kāda ir procentuālā LV kontroles daļa , cik % kontrolē ārvalstu daļas īpašnieks . Līdz šim Latvija sarunās un dokumentos dominē nosacīti - mežsaimniecība - kokapstrāde - eksports , bet ne vērtību ķēdes ekonomiskā un juridiskās kontroles izpratne. Ražojot un eksportējot detaļas te neanalizē preces gala cenā ietvertās patentu un citas īpašumtiesības , neatbild uz jautājumu kāpēc uz Latviju atnāk tikai neliela dala pievienotās vērtības . Nepievienojos virsrakstā skaiti paustajam "Sveika Gauja" . Jau gada beigās jaunajai koalīcijai ir jāveido Latvijas ekonomikas diagnostikas instruments kas parādītu kur ekonomikā veidojas sarežģītās vērtību vietējās un globālās ķēdes un kas katrā gadījuma tās kontrolē . Jādarbojas valsts pārvaldes funkcijai , kas konkrēti parāda katru vērtību ķēdes elementu un kas to kontrolē . Tā ir kontroles karte , izejvielas - tehnoloģijas - ražošana - R@R - zīmols - finansēšana - loģistika - izplatīšana - patērētājs .
Tieši šiem visiem pateicoties, Latvija vēl šodien nevar atkopties daudzās jomās un nozarēs politiski, ekonomiski un saimnieciski. Viņus nevienu vairs nevajadzētu laist ne tuvumā saeimai un valdībai. Mācieties, jaunie, no viņiem, kā NEDRĪKSTĒJA/ NEDRĪKST darīt pāri savai valstij, tautai!
Šīs jau izpild-avis, kuras strādāja un rakstīja likumus prihvatizatoriem. Tai palagā lielākais cipars zīmējas 100 ar asti miljoni. "Jaunie" jau aizņemas un pļekarē miljardu ar asti. Legāli nevis kā A laikos ar koferiem uz ofšoriem. Latvijā luksus auto un milzu savrupmājas tieši korelē ar ātrgaitas ceļu un sliežu ceļu neesamību.
21.gadsimts un 35 gadi neatkarības, bet Latvijā cilvēki, tai skaitā bērni, mirst no ārstējamām slimībām tikai tāpēc, ka viņu atbalstam "nav naudas". Nevis nav naudas, bet visus šos gadus pie varas tiek arī nekompetenti, neprofesionāli, mazizglītoti, ciniski cilvēki, kuriem cilvēka dzīvība, tautas izdzīvošana, acīmredzot, nav bijusi un nav galvenā vērtība. Nevienu no viņiem nevajadzētu vairs atkārtoti laist pie varas. Visu cieņu tiem Latvijas deputātiem un valdības cilvēkiem, kas strādājuši/ strādā godīgi, gudri un saprātīgi Latvijas valsts un tās cilvēku interesēs!
Pateicoties godmanim, mēs sekas izjūtām joprojām. Tads zaglis sen nav redzet.
P.s. pastasti saviem vēlētājiem kā no Vefiņa desmitiem smagas automašīnas sutiji uz Vāciju pipnas ar krāsainajiem metāliem. Zaglis numur viens. Vēl čoms- Gailis. Dānijā vistu fabriku pa kluso atvēra, tad slēpās no darbiniekiem, domājis, ka nav neviens no Latvijas. Atpazina zagli
Un kas tad usaka valsts mantas un naudas prihvatizēšanu kad pie varas nāca bijušās kompartijas biedri līdz ar neatkarības pasludināšanu, tikai daži klusām turpina darboties ar iehgūto naudu, bet daži iegūto neprata vairot
Komentāri: “Sveika, Gauja! Beidzās Eiropa…” Godmanis un Krištopans norāda uz naudas izsaimniekošanu Latvijā
Kāda skaista retorika, pilnīgi prieks lasīt. Laikam vēlēšanas nāk.
Lielākie finanču skandāli abu kungu premjerēšanas laikā:
***
Jā. Zemāk pārkārtoju iepriekšējo sarakstu pēc finansiālā smaguma, un pievienoju premjeru, kura valdības laikā lēmums/darījums notika. Ļoti būtiski: “premjera atbildība” nav tas pats, kas personiska iesaiste vai kriminālatbildība. Īpaši Krištopāna gadījumā vairāki lielie skandāli bija mantoti no iepriekšējām valdībām.
Smagāko finanšu skandālu tops — Godmaņa un Krištopāna valdības
#
Skandāls / gadījums
Aptuvenais apjoms
Premjers
Periods
Vērtējums
1
G-24 kredītu sistēma kopumā
>133 milj. USD izsniegti; būtiska daļa ar valsts risku
Ivars Godmanis
1992–1993
🔴 Sistēmiski smagākais
2
LMT 18% akciju pārdošana
~60+ milj. Ls potenciāls zaudējums
Andris Šķēle / Guntars Krasts*
1997–1998
🔴 Ļoti liels iespējamais valsts aktīvu zaudējums
3
Latvijas Krājbankas rehabilitācija
~50–60+ milj. Ls valsts līdzekļu/saistību
Guntars Krasts / Vilis Krištopāns
1996–1998
🔴 Liela valsts naudas iesaiste
4
1999. gada valsts aizņemšanās
+114 milj. Ls parādam
Vilis Krištopāns
1999
🔴 Smags politikas skandāls, nevis zādzība
5
Krievijas krīzes zaudējumi Latvijas bankām
~57 milj. Ls
Vilis Krištopāns
1998–1999
🟠 Sistēmisks finanšu satricinājums
6
“Lattelekom”–“Tilts Communication” līgums
desmitiem milj. Ls potenciāls
Māris Gailis / Andris Šķēle / Guntars Krasts / Krištopāns
1994–1999
🔴 Stratēģiski ļoti nozīmīgs
7
“Lata International” kredītu/parādu lieta
~12–13 milj. Ls
Ivars Godmanis
1992–1993
🔴 Tiešs valsts finanšu zaudējumu gadījums
8
G-24 — “Latvijas gāze”
14 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🟠 Milzīgs valsts garantēts kredītrisks
9
G-24 — lauksaimniecības uzņēmumu kredīti
10 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🔴 Vāja kontrole un zema atgūšana
10
Rīgas Komercbankas sanācija
15,47 milj. Ls
Vilis Krištopāns
1999
🟠 Valsts/Latvijas Bankas glābšanas izmaksas
11
“Latvenergo”–“Bankas Baltija” 3 milj. lieta
3 milj. Ls
Vilis Krištopāns†
1997–1999
🔴 Konkrēts valsts naudas zaudējuma skandāls
12
G-24 — “Latvijas agroķīmija”
3 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🟠 Problemātisks valsts garantēts kredīts
13
G-24 — “LEARS”
3 milj. USD
Ivars Godmanis
1993
🟠 Augsts valsts risks
14
“Lata” tehnikas darījumi
~1,2 milj. USD zaudējumi
Ivars Godmanis
1992
🔴 Konstatēti zaudējumi
15
G-24 — “Derma-Pharm”
200 000 USD
Ivars Godmanis
1993
🔴 Konstatēta līdzekļu izmantošana neatbilstoši mērķim
16
Valsts uzņēmumu līdzekļu aizplūšana privātstruktūrās
nav precīzi aprēķināts
Ivars Godmanis
1991–1993
🔴 Sistēmiska problēma
17
Privatizācijas fonda/ārpusbudžeta līdzekļu sistēma
nav vienas ticamas summas
Ivars Godmanis
1991–1993
🟠 Sistēmisks risks
* LMT darījuma gadījumā jānošķir darījuma faktiskā noslēgšana no vēlākās vērtības un parlamentārās izmeklēšanas.
† “Latvenergo” 3 miljonu lieta bija Krištopāna valdības laikā aktīvs politisks skandāls, bet tas nenozīmē, ka Krištopāna valdība šo naudu pazaudēja.
Trīs vissmagākie pēc būtības
🥇 1. G-24 — Godmanis
Šis ir absolūtais Nr. 1, ja vērtē nevis vienu darījumu, bet sistēmu.
gada 8. aprīlī Ministru padomes lēmumu par G-24 kredītu izmantošanu parakstīja pats Ivars Godmanis. Lēmums paredzēja arī valdības riska kvotas un valsts garantiju mehānismus. �
LIKUMI.LV
Vēlāk Saeimas parlamentārā komisija izdarīja ļoti būtisku secinājumu: Godmaņa vadītā valdība, izstrādājot kredītu sadales un atgūšanas principus, nebija paredzējusi pietiekamu kredītu izmantošanas kontroli un efektīvu atgūšanas mehānismu. Komisija tieši norādīja uz politisko atbildību par šīm kļūdām. �
**LINKS** +1
Tāpēc G-24 es vērtētu kā lielāko Godmaņa laika finanšu sistēmas skandālu.
🥈 2. LMT 18% akciju darījums
Šeit potenciālais zaudējums ir daudz lielāks nekā klasiskajās G-24 lietās.
Problēma nav tā, ka valsts vienkārši “pazaudēja” 60 miljonus latu. Runa ir par valsts aktīva pārdošanu par cenu, kas vēlāk izrādījās ļoti zema salīdzinājumā ar šīs daļas vērtību.
Tādēļ šo gadījumu nevar vienkārši saukt par “60 miljonu zādzību”. Pareizāks formulējums ir:
iespējamais valsts aktīva vērtības zaudējums vairāk nekā 60 milj. Ls apmērā.
🥉 3. Krājbankas glābšana
Šeit atkal jāatšķir zaudējums no valsts izdevumiem bankas glābšanai.
Tas nav skandāls tādā nozīmē, ka valsts būtu “pazaudējusi” visu summu. Daļa bija sanācijas un valsts iesaistes izmaksas, daļa — saistības un vēlāk atgūstami līdzekļi.
Tāpēc es to neliktu vienā kategorijā ar G-24 neatgūtajiem kredītiem.
Un Krištopāna “114 miljoni”?
Šeit iepriekšējā tabulā bija jāizdara būtiska korekcija.
114 milj. Ls nav finanšu skandāla zaudējums.
Tas bija opozīcijas pārmetums Krištopāna valdībai par plānoto valsts parāda palielināšanu par 114 milj. Ls, ko toreizējā opozīcija sauca par “aizņemšanās lavīnu”. �
ZZ.lv
Tātad:
114 milj. Ls ≠ nozagti vai izšķērdēti 114 milj. Ls.
Tas ir budžeta politikas lēmums, kuru var kritizēt, bet nav korekti to likt vienā kategorijā ar “Lata International” vai konkrētiem G-24 pārkāpumiem.
Ja vērtējam tikai pierādītus/konstatētus zaudējumus
Tad tops izskatās citādi:
Vieta
Gadījums
Premjers
Apjoms
Zaudējuma raksturs
1
G-24 sistēmas zaudējumi
Godmanis
desmitiem milj. USD
neatgūti/valsts segti kredīti
2
LMT 18% akciju darījums
Krasts u.c.
>60 milj. Ls potenciāli
nenovērtēts/pārdots valsts aktīvs
3
Krievijas krīzes banku zaudējumi
Krištopāns
~57 milj. Ls
banku sektora zaudējumi
4
Krājbankas rehabilitācija
Krasts/Krištopāns
>50 milj. Ls
valsts/Latvijas Bankas iesaiste
5
“Lata International”
Godmanis
~12,7 milj. Ls
valsts pārņemts parāds
6
Rīgas Komercbankas sanācija
Krištopāns
15,47 milj. Ls
sanācijas līdzekļi
7
“Latvenergo” 3 milj.
Krištopāns†
3 milj. Ls
konkrēts zaudējums
8
G-24 lauksaimniecība
Godmanis
10 milj. USD
liela neatgūšanas problēma
9
“Lata” tehnikas darījumi
Godmanis
1,2 milj. USD
dokumentēti zaudējumi
10
“Derma-Pharm”
Godmanis
200 tūkst. USD
konstatēti pārkāpumi
Galvenā bilde
Godmaņa valdības finanšu mantojums: G-24 + “Lata International” + valsts uzņēmumu aktīvu pārveidošana/privatizācija. Tā bija agrīnās valsts finanšu sistēmas izveides problēma ar ļoti vāju kontroli. Saeimas komisija tieši sasaistīja G-24 zaudējumus ar Godmaņa vadītās valdības izveidoto kredītu sadales un atgūšanas mehānismu.
**LINKS**
Krištopāna valdības problēma: daudz vairāk bija iepriekšējo gadu finanšu mantojuma pārvaldīšana — banku krīzes, privatizācijas darījumi, “Latvenergo”, kā arī paša valdības 1999. gada budžeta politika.
+1 000 000
Klausījos . Kristopāna izteicieni atbilst to laiku kooperatīvu darbības izpratnes līmenim. Tomēr problēma ir dziļaka . Proti , kāpēc pēc ceturtdaļgadsimta jau 21.gs. Latvijā joprojām nezina kā vadīt valsti . ES nauda ir ne tikai nesaprotami izniekota ,ir izveidots 21 miljarda eiro valsts parāds un tas turpina strauji pieaugt . Bezzaudējumu attīstības plāna vienkārši nav . Vai kāds atminas ,ka 2017.g. OECD ir publicējusi pētījumu Latvijai - " Moving up use global value chain in Latvia" ? Bet problēmu kodols ir šis "value chain:". GVC . Latviski - Globālā vērtību ķēde . Pie mums nezina kāpēc , ja LV saražo 60 e no gala produkta 100 e . šeit paliek 40eiro ? Visapkārt runā par nesaimnieciskumu ,par izšķērdēšanu , bet nekad neinteresējas , kā situāciju apraksta mūsdienu ekonomikas teorija. Bet tā saka ,ka jāzina kāda produktā ir Latvijas daļa % , kāda ir procentuālā LV kontroles daļa , cik % kontrolē ārvalstu daļas īpašnieks . Līdz šim Latvija sarunās un dokumentos dominē nosacīti - mežsaimniecība - kokapstrāde - eksports , bet ne vērtību ķēdes ekonomiskā un juridiskās kontroles izpratne. Ražojot un eksportējot detaļas te neanalizē preces gala cenā ietvertās patentu un citas īpašumtiesības , neatbild uz jautājumu kāpēc uz Latviju atnāk tikai neliela dala pievienotās vērtības . Nepievienojos virsrakstā skaiti paustajam "Sveika Gauja" . Jau gada beigās jaunajai koalīcijai ir jāveido Latvijas ekonomikas diagnostikas instruments kas parādītu kur ekonomikā veidojas sarežģītās vērtību vietējās un globālās ķēdes un kas katrā gadījuma tās kontrolē . Jādarbojas valsts pārvaldes funkcijai , kas konkrēti parāda katru vērtību ķēdes elementu un kas to kontrolē . Tā ir kontroles karte , izejvielas - tehnoloģijas - ražošana - R@R - zīmols - finansēšana - loģistika - izplatīšana - patērētājs .
Tieši šiem visiem pateicoties, Latvija vēl šodien nevar atkopties daudzās jomās un nozarēs politiski, ekonomiski un saimnieciski. Viņus nevienu vairs nevajadzētu laist ne tuvumā saeimai un valdībai. Mācieties, jaunie, no viņiem, kā NEDRĪKSTĒJA/ NEDRĪKST darīt pāri savai valstij, tautai!
Šīs jau izpild-avis, kuras strādāja un rakstīja likumus prihvatizatoriem. Tai palagā lielākais cipars zīmējas 100 ar asti miljoni. "Jaunie" jau aizņemas un pļekarē miljardu ar asti. Legāli nevis kā A laikos ar koferiem uz ofšoriem. Latvijā luksus auto un milzu savrupmājas tieši korelē ar ātrgaitas ceļu un sliežu ceļu neesamību.
21.gadsimts un 35 gadi neatkarības, bet Latvijā cilvēki, tai skaitā bērni, mirst no ārstējamām slimībām tikai tāpēc, ka viņu atbalstam "nav naudas". Nevis nav naudas, bet visus šos gadus pie varas tiek arī nekompetenti, neprofesionāli, mazizglītoti, ciniski cilvēki, kuriem cilvēka dzīvība, tautas izdzīvošana, acīmredzot, nav bijusi un nav galvenā vērtība. Nevienu no viņiem nevajadzētu vairs atkārtoti laist pie varas. Visu cieņu tiem Latvijas deputātiem un valdības cilvēkiem, kas strādājuši/ strādā godīgi, gudri un saprātīgi Latvijas valsts un tās cilvēku interesēs!
Pateicoties godmanim, mēs sekas izjūtām joprojām. Tads zaglis sen nav redzet.
P.s. pastasti saviem vēlētājiem kā no Vefiņa desmitiem smagas automašīnas sutiji uz Vāciju pipnas ar krāsainajiem metāliem. Zaglis numur viens. Vēl čoms- Gailis. Dānijā vistu fabriku pa kluso atvēra, tad slēpās no darbiniekiem, domājis, ka nav neviens no Latvijas. Atpazina zagli
Un kas tad uzsāka
Un kas tad usaka valsts mantas un naudas prihvatizēšanu kad pie varas nāca bijušās kompartijas biedri līdz ar neatkarības pasludināšanu, tikai daži klusām turpina darboties ar iehgūto naudu, bet daži iegūto neprata vairot
Šiem "jauniešiem" laiks dzīvot un laiks mirt.
Komentēt