Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.
Latvijas iedzīvotāji informācijas iegūšanai visbiežāk izmanto sociālos medijus, liecina SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja, kas tapusi pēc Valsts kancelejas pasūtījuma.
Attīstoties tehnoloģijām, arī seniori kā informācijas avotu biežāk sāk izmantot interneta portālus, tāpēc ir svarīgi viņu vidū stiprināt medijpratību, - šodien tika uzsvērts Kultūras ministrijas kampaņas "Viltus ziņas ir lipīgas" tiešsaistes diskusijā.
No Baltijas valstīm visvājākās sabiedrisko mediju pozīcijas ir Latvijā, bet visspēcīgākās - Igaunijā, secināts Baltijas Mediju izcilības centra pētījumā "Mediji Baltijā. Vai mēs tiem uzticamies?".
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina turpināt meklēt risinājumus sistēmiskai medijpratības sekmēšanai Latvijas sabiedrībā, secināts Starptautiskajā konferencē "Medijpratība. Ceļakartes".
Latvijā ir nepieciešama kvalitatīva žurnālistika un spēcīgi, daudzveidīgi lokālie mediji, šādu viedokli starptautiskajā konferencē "Medijpratība. Ceļakartes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Digitālo zīdaiņu paaudzes ienākšana liek mainīties visiem pārējiem – vecākiem, skolotājiem, darba devējiem. Šogad janvārī Eiropas Komisija izplatīja paziņojumu par digitālās rīcības plānu. Arī Latvija piedalījās Eiropas Komisijas pētījumā par mazu bērnu digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumiem. Nākamgad taps padomi vecākiem, jo viens no pētījuma ieteikumiem ir veicināt mazu bērnu medijpratību.