Attīstoties tehnoloģijām, arī seniori kā informācijas avotu biežāk sāk izmantot interneta portālus, tāpēc ir svarīgi viņu vidū stiprināt medijpratību, - šodien tika uzsvērts Kultūras ministrijas kampaņas "Viltus ziņas ir lipīgas" tiešsaistes diskusijā.
"Latvijas faktu" 2020.gadā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka senioriem ir grūtāk atpazīt uzticamu informāciju no manipulatīvas. 53% aptaujāto senioru atzina, ka ir noticējuši safabricētai informācijai medijos, stāstīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga.
Berga vērtēja, ka iemesls tam, kāpēc senioriem dezinformāciju ir grūtāk atpazīt, ir tas, ka par dezinformāciju Latvijā biežāk informē jauniešu auditoriju un to auditoriju, kas biežāk patērē interneta medijus, taču jāņem vērā, ka arī seniori sāk aktīvāk izmantot internetu. 2020.gadā 56,2% senioru izmantoja internetu vismaz reizi nedēļā, kas ir piecas reizes vairāk nekā 2010.gadā, liecina 2021.gada oktobrī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes veiktās aptaujas dati.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte atzina, ka dezinformācija nav tikai internetā, bet arī ārpus tā, piemēram, to izmanto krāpnieki, kuri cenšas izkrāpt naudu. Eksperte skaidroja, ka dezinformācija ir viltus ziņas, kas veidotas ar mērķi izplatīt nepatiesu informāciju. Bīstams dezinformācijas virziens ir tieši manipulācija, norādīja eksperte.
Berga dalījās ar manipulācijas gadījumu, kad Liepājas pusē tika izveidota laikraksta "Kurzemes vārds" viltus versija, lai ietekmēt vēlēšanu balsojumu. Eksperte atgādināja, ka veids, kā dezinformāciju atpazīt internetā, ir pārbaudot mediju interneta portālu kontaktinformāciju. "Medijiem būs norādīti redaktori un viņu kontakti, bet dezinformācijas avotiem visbiežāk būs norādīts tikai viens kontakts," skaidroja Berga.
Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieks Gusts Kikusts uzsvēra, ka paļauties uz visiem informācijas avotiem nevar. Viņš ieteica nepaļauties uz "kliedzošiem" virsrakstiem, kurus nereti izmanto viltus ziņu izplatītāji, lai vairotu klikšķu skaitu un nopelnītu.
Viltus ziņas visbiežāk ir "skaļas", viņam piebalsoja Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Seniori bieži uzticas viltus ziņām, balstoties uz emocijām, īpaši viltus ziņām par Covid-19 pandēmiju, jo seniori uztraucas par veselības jautājumiem. Covid-19 situācijā uzmanību mēdzot piesaistīt ārvalstu avoti, kuros apgalvots, ka "pandēmija ir tikai afēra", piebilda Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece.
Kalnājas skatījumā, ir vairāki iemesli, kāpēc seniori viegli uzķeras uz viltus ziņām, piemēram, seniori uzticas dažādu ziņu portālu rakstītajam, ticot, ka katra portāla rakstītā informācija ir patiesa, seniori uzticas paziņu un ģimenes locekļu paustajai informācijai, kas ne vienmēr ir pārbaudīta un patiesa. Kalnāja mudināja informāciju vērtēt ar kritisku attieksmi.
Aktieris un producents Jānis Jarāns diskusijas laikā dalījās pieredzē, ka arī viņam ir nācies saskarties ar krāpniecību, un kopš tā laika informāciju viņš izvērtē kritiski, neuzticoties krāpniekiem un dezinformācijai.
Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka iesaka senioriem vairot savu medijpratību caur informatīviem avotiem un izglītojošām diskusijām, kuras seniori var atrast bibliotēku mājaslapās.
Kampaņas "Viltus ziņas ir lipīgas" diskusijas dalībnieki atgādināja - ja ir nācies kļūt par viltus ziņu vai krāpniecības upuri, jānobloķē bankas karte un/vai jāziņo par aizdomīgām situācijām Valsts policijai.
