Levits: Vārda brīvība nav diskutējuma un tā ir jāaizsargā, tāpat nav pieļaujama cenzūra
Latvijā ir nepieciešama kvalitatīva žurnālistika un spēcīgi, daudzveidīgi lokālie mediji, šādu viedokli starptautiskajā konferencē "Medijpratība. Ceļakartes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents uzrunā sacīja, ka modernās tehnoloģijas gandrīz 60% planētas jeb 4,66 miljardiem iedzīvotāju sniedz pieeju internetam, un gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju jeb 4,5 miljardi izmanto sociālos medijus. Viņš sacīja, ka virtuālā pasaule un mūsu ikdiena ir savijušās vienā dzīves telpā, un tieši Covid-19 pandēmija izgaismo 21.gadsimta realitātes trūkumus, iespējas un sekas.
Levits uzskata, ka Covid-19 vīruss ir sabiedrības kritiskās domāšanas un informatīvas telpas lakmusa tests. "Ir radīta vakcīna, kas mazina saslimšanas smagumu un vīrusa izplatības ātrumu. Pasaules Veselības organizācija vien savā datu bāzē Covid-19 sadaļā publicējusi 6666 pētījumus".
Politiķa skatījumā, pasaule pašlaik nav informācijas badā, tieši otrādi - tā dzīvo informācijas pārsātinātībā. Tomēr šajos informācijas plūdos daudzi nespēj orientēties, nespēj atšķirt faktus no viedokļiem, maldus no zinātniskiem pētījumiem, un šodien tam var būt dzīvības un nāves cena.
Lai sasniegtu jēgpilnu rezultātu, ir svarīgi trīs virzieni - informācijas un mediju pratība, sociālo mediju platformu pienākumi un atbildība, kvalitatīva žurnālistika, pauž Valsts pirmā persona.
Kā rāda Kultūras ministrijas socioloģisko aptauju dati - vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir pauduši interesi iegūt prasmes kritiski izvērtēt sniegto informāciju, atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām.
Ir pieprasījums, bet jārada arī atbilstošs piedāvājums - valsts un nevalstiskajam sektoram kopā jārod resursi, idejas un īstenošanas kanāli, lai sasniegtu dažādas auditorijas. Vienots valsts politikas dokuments vai vadlīnijas informācijas politikas jomā palīdzētu sasniegt plašāku sabiedrību, strādāt kopā un darīt to sistemātiski.
Otrkārt, Levits uzskata, ka ir jārisina globāla mēroga izaicinājums - mediju platformu regulējums, to atbildība. Vārda brīvība nav diskutējuma un tā ir jāaizsargā. Tāpat nav pieļaujama cenzūra.
"Tomēr bieži tiek noklusētas tehnoloģiju tumšās puses," pauda prezidents, piebildot, ka algoritmi, kas ekspluatē cilvēka uzmanību un peļņas nolūkos pavairo dezinformāciju - viltus ziņas. Tiek ignorēta ļaunprātīga platformas izmantošana, kā to nesen atklāja "Facebook" izpētes dokumenti. Tāpat dati, ko joprojām apkopo un izmanto bez lietotāju ziņas, lai ietekmētu un manipulētu ne tikai finanšu, bet arī politiskos nolūkos.
Mūsu kopīgs darbs pie Eiropas Savienības atbilstoša regulējuma ir virziens, kur ieguldīt savu enerģiju, zināšanas un pieredzi, pauž prezidents.
"Treškārt, mums ir nepieciešama kvalitatīva žurnālistika un spēcīgi, daudzveidīgi lokālie mediji, lai Latvijas medijpratīgajam iedzīvotājam būtu pieejami dažādi kvalitatīvi un uzticami informācijas avoti. Esam veikuši svarīgas reformas sabiedrisko mediju nozarē, tagad ir nepieciešams izstrādāt valsts atbalsta politiku kvalitatīvajiem komercmedijiem," teica Levits.
Tāpat viņš uzsver, ka kvalitatīvas mediju ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa ir mediju kritika. Latvijā tās ļoti pietrūkst. Savukārt starptautiski jāturpina sarunas, lai novērstu nevienlīdzīgu peļņas sadali reklāmas jomā starp globālajām platformām un satura ražotājiem - lokālajiem medijiem.