Atklāts, kuri iedzīvotāji visvairāk ir pakļauti video dziļviltojuma riskam

Lielākiem video dziļviltojumu radītajiem riskiem ir pakļauti mazākumtautību iedzīvotāji un seniori, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Kā secināts pētījumā, tam, ka video dziļviltojumi rada riskus sociālajai drošībai, jo ir grūti atšķirami, piekrīt 45% sabiedrības. Vismazāk tam piekrīt mazākumtautību pārstāvju - tikai 35% un seniori - 36%. Savukārt, jauniešu vidū tādu ir 59%.

69% no sabiedrības uzskata, ka pastāv atšķirības veidā, kā informācija par vienu un to pašu jautājumu tiek atspoguļota dažādos masu medijos. Šim apgalvojumam piekrīt nozīmīgi mazāka senioru daļa - 63%. 51% no tiem, kuri ir ievērojuši atšķirības, bieži vai ļoti bieži tās ignorē, bet 33% iedzīvotāju tic tam avotam, kuram līdz šim ir ticējuši.

Saskaņā ar pētījumu informāciju cenšas verificēt 17-21% respondentu. Jaunieši nozīmīgi biežāk ignorē atšķirības - 27%, kamēr seniori biežāk atbild ar "nekad" uz apgalvojumu "cenšos meklēt informāciju vēl kur citur (citos medijos, grāmatās, enciklopēdijās)". Tā norāda 29% aptaujāto. Mazākumtautību iedzīvotāju vidū atbildes statistiski nozīmīgi neatšķiras no sabiedrības.

66% no sabiedrības ir aizdomājušies, ka reālajā dzīvē medijā atspoguļotais materiāls varētu būt sāpīgāks vai traumatiskāks. Par to, ka medijos tiek atspoguļots cilvēka ķermeņa izskats, kas nav dabisks, ir iedomājušies 61% aptaujāto, par reklāmu maskēšanu - 58%, bet attiecībā uz cenšanos radīt iespaidu, ka smēķēšana ir stilīga un pievilcīga, atbildes ir sadalījušās līdzīgi - 45% par to ir iedomājušies un 45% - nē.

Kā liecina pētījums, mazākumtautību iedzīvotāji nozīmīgi biežāk ir iedomājušies, ka reālajā dzīvē medijā atspoguļotais materiāls varētu būt sāpīgāks vai traumatiskāks (73%) un ka mediju saturs cenšas radīt iespaidu, ka smēķēšana ir stilīga un pievilcīga (52%). Mazāka daļa šajā grupā ir iedomājusies, ka medijos tiek atspoguļots cilvēka ķermeņa izskats, kas nav dabisks. Tā norādījuši 52% respondentu.

Arī nozīmīgi mazāka daļa jauniešu ir iedomājusies, ka medijos tiek atspoguļots cilvēka ķermeņa izskats, kas nav dabisks - 51%. Nozīmīgi mazāka daļa jeb 51% senioru ir iedomājusies, ka reklāmas tiek izveidotas tā, lai būtu grūtāk pamanāmas, ka tas ir apmaksāts saturs. Katra no šīm atšķirībām norāda potenciālajiem riskiem informācijas uztverē katrā no mērķa grupām, atzīmēts pētījumā.

61% pētījuma dalībnieku atzīmējuši, ka gadījumā, ja par kādu jautājumu mediji daudz ziņo, tad lielākā daļa cilvēku to uzskatīs par kaut ko svarīgu. Šādi domā tikai 51% mazākumtautību iedzīvotāju. Tā vietā viņi nozīmīgi biežāk uzskata, ka cilvēki no tā neizdarīs secinājumus par šī jautājuma svarīgumu. Jauniešu un senioru viedoklis statistiski nozīmīgi neatšķiras no sabiedrības viedokļa.

66% sabiedrības uzskata, ka krāsas izvēle infografikā var ietekmēt informācijas uztveri. Šādi domā tikai 57% mazākumtautību iedzīvotāju, nozīmīgi biežāk uzskatot, ka krāsu izvēle neietekmēs informācijas uztveri. Jauniešu un senioru viedoklis statistiski nozīmīgi neatšķiras no sabiedrības viedokļa.

Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA "Civitta Latvija".