Latvijas iedzīvotāji informācijas iegūšanai visbiežāk izmanto sociālos medijus, liecina SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja, kas tapusi pēc Valsts kancelejas pasūtījuma.
Vērtējot dažādu informācijas avotu izmantošanas biežumu, aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 57% respondentu katru dienu vai gandrīz katru dienu izmanto sociālos medijus, bet interneta ziņu portālus kā informācijas avotu izmanto 52%, savukārt televīziju un radio - attiecīgi 44% un 41% aptaujāto.
Vismazāk tiek izmantoti drukātie mediji - tikai 6% aptaujas dalībnieku tos izmanto katru vai gandrīz katru dienu, liecina aptaujas rezultāti.
Par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem valstī iedzīvotāji visbiežāk informāciju iegūst no "Latvijas Radio 2" - 20%, "Radio Skonto" - 19%, kā arī "Latvijas Radio 1" ziņām un citām tematiskajām programmām, ko kā informācijas avotu norādīja 18% aptaujāto. Savukārt 27% neizmanto radio kā informācijas iegūšanas veidu, noskaidrots pētījumā.
Biežāk izmantotie laikraksti vai žurnāli informācijas iegūšanai saskaņā ar pētījumu ir vietējie vai reģionālie laikraksti, ko norādīja 16% aptaujāto, kā arī pašvaldības informatīvais izdevums, ko informācijas ieguvei izmanto 14% aptaujāto. Katrs desmitais aptaujas dalībnieks jeb 10% informāciju iegūst laikrakstā "MK-Latvija", savukārt, vairāk nekā puse jeb 53% iedzīvotāju neizmanto laikrakstus un žurnālus informācijas iegūšanai.
Kā populārākie televīzijas kanāli informācijas iegūšanai, ko izmanto vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju, aptaujā noskaidroti LTV1, ko skatās 39% respondentu, un TV3, ko informācijas iegūšanai izmanto 37% aptaujāto. Vēl 29% aptaujas dalībnieku informāciju iegūst no kanāla LTV7. Vienlaikus 33% neizmanto televīzijas kanālus informācijas iegūšanai par sociālajiem, ekonomiskajiem vai politiskajiem notikumiem Latvijā.
Savukārt kā populārākie interneta ziņu portāli informācijai par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem Latvijā ir "Delfi.lv", ko informācijas iegūšanai patērē 48% aptaujāto, "Tvnet.lv", kuru patērē 37% aptaujāto, un "Apollo.lv", kuru informācijas ieguvei izmanto 28% iedzīvotāju. Nedaudz retāk respondenti izmanto "rus.delfi.lv" un "lsm.lv" - katru no tiem 24% respondentu. Taču 14% aptaujas dalībnieku neizmanto interneta ziņu portālus šādas informācijas iegūšanai.
Sociālo mediju vidū par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem Latvijā iedzīvotāji visbiežāk informāciju meklē "Facebook" - 61% un "Youtube" - 37%. Aptuveni katrs piektais aptaujas dalībnieks jeb 21% izmanto "TikTok". Līdztekus arī "Instagram" informācijas ieguvei izmanto teju katrs piektais jeb 19% aptaujāto. Savukārt 20% iedzīvotāju neizmanto sociālos medijus šādas informācijas iegūšanai, liecina aptaujas rezultāti.
Tāpat pētījumā noskaidrots, ka šogad iedzīvotāji aktīvāk reaģē uz sociālo mediju saturu. 2024.gadā katrs piektais jeb 20% vienu vai vairākas reizes dienā mediju saturam pievieno reakcijas, piemēram, emocijzīmes, "patīk" un "nepatīk" zīmes. 2022.gada aptaujas dati rāda, ka uz sociālo mediju saturu reaģēja 11%. Šī gada aptaujā noskaidrots, ka ar izlasīto saturu dalās 13% iedzīvotāju, 2022.gadā - 5%, bet komentē izlasīto - 9% aptaujas dalībnieku, lai gan 2022.gadā tie bija 4%.
Aptauja rāda, ka līdzīgi kā iepriekš arī šogad visaktuālākā tēma, par ko iedzīvotāji interesējas mediju ziņās, ir veselības aprūpe - tā apgalvo 74% aptaujas dalībnieku, izvēloties atbilžu varaantu "interesējos" vai "drīzāk interesējos". Tomēr, salīdzinot ar 2023.gada rezultātiem, palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri drīzāk neinteresējas vai nemaz neinteresējas par veselības aprūpi.
Nozīmīga informācija ar nemainīgu interesi pēdējo gadu laikā, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ir starptautiskās aktualitātes, par kurām interesējas 72% iedzīvotāju, kā arī Krievijas karš Ukrainā, par ko interesi pauduši 65% aptaujāto. Samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri interesējas par ekonomiku -69%, salīdzinot ar 74% 2023.gadā, kā arī par sociālajiem jautājumiem, par kuriem šogad interesi izrādīj