Āboliņš: Medijpratība kopumā ir valsts drošības jautājums
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicina turpināt meklēt risinājumus sistēmiskai medijpratības sekmēšanai Latvijas sabiedrībā, secināts Starptautiskajā konferencē "Medijpratība. Ceļakartes".
Kā informēja NEPLP sabiedrisko attiecību pārstāve Ieva Prauliņa, konferencē "Medijpratība. Ceļakartes." pieredzē par medijpratības sekmēšanu dalījās Somijas, Dānijas, Lielbritānijas un Īrijas pārstāvji.
NEPLP ieskatā, lai stratēģiski īstenotu medijpratības sekmēšanu, ir nepieciešama koordinēta stratēģija, atsevišķs likums, rīcībpolitikas dokuments vai, iespējams, vēl kāds cita veida dokuments, kas valstiskā mērogā atbild uz jautājumu, kā tiek sekmēta medijpratība.
Tāpat ir svarīgi arī vienoties par medijpratības definīciju Latvijā, veikt visaptverošu izpēti un atbilstoši pieņemt datos balstītus lēmumus par nepieciešamajiem rīcības virzieniem un darbībām medijpratības jomā Latvijā. Jāapzinās, ka medijpratības apgūšana nav īstermiņa, tā faktiski ir mūžizglītība, piebilst Prauliņa.
Ņemot vērā arvien pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu cilvēku dzīvēs un nepieciešamību orientēties informācijas plūsmā, spēt to kritiski analizēt un spēt pašiem radīt saturu, Latvijā ir fundamentāla nepieciešamība sistēmiski sekmēt medijpratību. Tā ir arī proaktīva cīņa pret dezinformāciju, kas nodara kaitējumu iedzīvotājiem un valstij.
"Ir skaidrs, ka medijpratība ir starpdisciplināra un tās pilnvērtīga sekmēšana sabiedrībā ir iespējama, sadarbojoties gan atbildīgajām valsts institūcijām, gan nevalstiskajam sektoram. Nākamais solis ir vienoties par sadarbības modeli un to, vai pastāv iespējamība izveidot koordinējošo mehānismu valstī. Jāatzīmē, ka medijpratības sekmēšana ir un būs viena no NEPLP stratēģiskajām prioritātēm," skaidro NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norāda, ka vienlaikus ir jāstiprina arī mediju atbildība - gan medijpratības sekmēšanā, gan arī kvalitatīva un uzticama satura radīšanā.
"Mums ir jāstiprina profesionālas un ētiskas žurnālistikas prakse, tajā skaitā mediju atbildība atzīt kļūdas, kas ilgtermiņā tieši vairo uzticēšanos šiem medijiem. Piemēram, Dānijas sabiedriskie mediji, atsaucot kļūdainu informāciju, raida šo atsaukumu ik stundu, lai iespējami daudz cilvēku būtu informēti par precizēto informāciju. Tieši vietējie mediji veido uzticamu vietējo informatīvo telpu. Medijpratība kopumā ir valsts drošības jautājums," pauž Āboliņš.
Konferences video "http://medijpratiba.neplpadome.lv/video" var iepazīties ar kopsavilkumu par konferencē izskanējušajām priekšlikumiem, idejām, rīcības virzieniem, lai sekmētu medijpratību Latvijā.