Mājokļu cenas pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā pieauga par 8,1% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Ģeopolitiskais fons un tā ietvaros Krievijas centieni radīt baiļu atmosfēru kaimiņvalstīs nav apstādinājuši nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Drīzāk gan pretēji, tiek paredzēts, ka līdz ar aizdevuma procentu likmju samazināšanos jau šā gada otrajā pusē pircēju aktivitāte varētu pieaugt, un tas mājokļu cenām var likt turēties jau līdz šim sasniegtajos augstumos un varbūt pat pieaugt.
Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 3,2%, tādējādi tā bijusi starp 16 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.
Augsta inflācija un Eiropas Centrālās bankas īstenotais procentu likmju kāpums ir divi faktori, kas pēdējo pāris gadu gaitā ir atstājuši būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošanu. No nozares uzņēmumu vadītāju teiktā var noprast, ka situācija kļuvusi samērā sarežģīta, liekot mainīt plānus. Tomēr, neskatoties uz to, darbi turpinās.
Mājokļu cenas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugušas par 6%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati par 26 bloka dalībvalstīm.
Mājokļu cenu pieaugums Latvijā 2021. gadā ir tikpat neizbēgams, cik neiespējami ir Eiropas Centrālajā bankai (ECB) Frankfurtē (Vācijā) apturēt eiro drukāšanu.
Statistiķu savāktās ziņas par šā gada 2. ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita samazināšanos koriģē nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju jūsmošanu par to, kā Covid-19 dzenot cilvēkus meklēt sev plašākus mājokļus un zemi.
Vīrusa Covid-19 apkarošanas rituāli vismaz Latvijā ir maigāki nekā tie, ar kādiem šajos pašos apvidos viduslaikos cīnījās pret mēri, aizliedzot cilvēkiem iziet no slimības skartām pilsētām, kvartāliem vai vismaz mājām.
Jūlijs paver skatu uz cenu izmaiņām 2018. gada pirmajā pusē. Ņemot par atskaites punktu pagājušā gada decembra cenas, Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pieaugums sešos mēnešos līdz jūnija beigām bijis ap 3%. Ja cenu izmaiņas rēķina 12 mēnešu periodam, salīdzinot šā gada jūniju ar 2017. gada jūniju, tad cenu pieaugums, iekļaujas 5–6% robežās.
Mājokļu cenas jūlijā noteikti netika līdzi sviesta cenām, bet cienījami spēkojās ar transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenu kāpumu par otro vai trešo vietu cenu pieauguma sacensībā.
Ar divciparu skaitļiem izteiktais Rīgas standartapbūves mājokļu cenu pieaugums eiro par kvadrātmetru atspoguļo jebko, tikai ne ekonomikas izaugsmi Latvijā.