2017. gadā pirmo mājokļu cenu apskatu apvienosim ar nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas desmit gadu jubilejas atzīmēšanu.
Pašlaik atkal ir tā, kā 2007. gada sākumā bija, ka mājokļu cenas ir kāpušas, kāpušas un kāpušas jau vairākus gadus. Jā, noteikti ne tik strauji kāpušas kā laikā no 2003. līdz 2007. gadam, bet ir kāpušas. Vai cenu kāpuma stabilitāte, no vienas puses, un mērenība, no otras, dod garantijas, ka mājokļu tirgus šo gadu pārlaidīs apmēram tāpat kā pagājušo gadu ar straujāku vai aizpagājušo gadu - ar lēnāku cenu kāpumu? 2007. gada 27. aprīlī dienas gaismu ieraudzīja ziņa, ka 74% pārstāvošs absolūtais (varbūt arī kvalificētais, ja terminu patapina no politisko lēmumu pamatošanas) vairākums Latvijas iedzīvotāju prognozējot nekustamo īpašumu cenu celšanos. Tobrīd tika laisti gar ausīm paskaidrojumi, ka aptauju apmaksājusi nekustamo īpašumu cenu burbuļpūšanas līdere Hansabanka un visi 4000 aptaujātie sastapti vienā speciāli piemeklētā vietā - izstādē Nekustamais īpašums. Lai kā sociologi varēja brēkt, ka tas taču ir pret visiem masu aptaujas veikšanas likumiem, tautas balss tik un tā bija un ir palikusi Dieva balss vērtībā. Un tauta patiešām uzskatīja, ka tai ir par maz ar 1720 eiro par kvadrātmetru Rīgas standartapbūves dzīvokļos, vadoties no 2007. gada aprīļa cenu novērtējuma Latio izpildījumā. Tauta negribēja, lai notiktu tā, kā 2007. gada 12. jūnijā biedēja Latvijas Banka (LB), ka «pašreizējais dzīvokļu cenu kāpuma temps nav uzturams pat samērā īsā laika periodā un, visticamāk, šogad mājokļu tirgū gaidāma cenu stabilizēšanās».
LB prātojums tika publicēts brīdī, kad cenu kāpums reāli jau bija apstājies, ja tā izmaiņas vienkāršo līdz standartapbūves cenām Rīgā, pēc Latio datiem. Noteikti, ka tajā pašā laikā tika slēgti arī cenu pieauguma gaidām atbilstoši darījumi un ka nekad nevar panākt, lai pilnīgi visi mājokļu tirgus segmenti un objekti pakļautos vienai vienīgai cenu izmaiņu tendencei. Tomēr nav arī lielu atšķirību starp dažādiem mērījumiem, kuru rezultātus iespējams noapaļot tā, ka 2007. gada jūnijā iesācies cenu kritums 2009. gada jūnijā atdūrās pret 490 eiro par kvadrātmetru Rīgas blokmājas dzīvoklim. Ir jautājums, vai attiecībā pret šādu kritumu LB dotā «cenu stabilizēšanās» prognoze ir daudz pareizāka nekā vienkāršās tautas vēlēšanās nopelnīt vai vismaz uzskatīt sevi par miljonāriem ne pēc skaidrās naudas daudzuma, bet pēc viņu mājokļiem un zemei piedēvētās tirgus cenas.
2007. gads vēl nešķiet nekādi aizlaiki, bet 2027. gads gan ir lielas neziņas miglā tīts. Vai, piemēram, mēs līdz tam laikam nenomainīsim eiro pret kādu citu naudas vienību un, ja jā, vai tas notiks tik gludi, kā pāreja no latiem uz eiro? Vai blokmājas arī tajā laikā stāvēs kā klintis un nepiepildīs avīžu lappuses ar ziņām, kura māja tad nu atkal sabrukusi atbilstoši tam, ka mājas ekspluatācijas derīguma termiņš sen beidzies? Šeit atliek vien novēlēt sev un citiem, lai lielais vairākums no mums 2027. gadā varētu atskatīties uz pagājušajiem desmit gadiem tikpat mierīgi, kā tagad iespējams atskatīties uz 2007. gadu. Par šo caurmēra secinājumu jāatvainojas visiem tiem, kuri pēdējo desmit gadu laikā iepinušies nepatikšanās ar mājokļiem līdz pat to zaudēšanai. Sākam nākamo desmitgadi ar mazumiņu - ar cerībām 2018. gadā ap šādu laiku atskatīties uz 2017. gadu bez šausmām.