Vīrusa Covid-19 apkarošanas rituāli vismaz Latvijā ir maigāki nekā tie, ar kādiem šajos pašos apvidos viduslaikos cīnījās pret mēri, aizliedzot cilvēkiem iziet no slimības skartām pilsētām, kvartāliem vai vismaz mājām.
Atsevišķu māju līmenī viduslaiki jau atgriezušies Latvijā, bet kopumā tomēr cilvēku pārvietošanās traucēta mazāk, nekā varēja gaidīt atbilstoši tam, ka pārvietošanās jāsalāgo ar valsts izsludināto ārkārtējo situāciju. Tas vienlīdz attiecas gan uz cilvēku ikdienas gaitām, gan uz viņu dzīvesvietu maiņu komplektā ar īpašumtiesību pirkšanu un pārdošanu.
Ārkārtējās situācijas ietvaros noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekmē patēriņa cenas Latvijā aprīlī samazinājušās par 0,5% attiecībā pret martu un atgriezušās turpat, kur bijušas pagājušā gada aprīlī. Tādi ir Centrālās statistikas pārvaldes dati, kurus apstiprina kaut daži uzskatāmi fakti pie veikalu plauktiem. Tur pamanāmas daudzus gadus neredzētas cenas sviestam ‒ kaut nedaudz zem viena eiro par 200 gramu iepakojumu, kamēr siera cenas turpina neapturamu augšupeju.
Kopumā pārtikas cenas tik tiešām kļuvušas zemākas un vēl citas ikdienas patēriņa preces tagad nopirkt būtu izdevīgi, ja ir nauda un laiks pirkumu izpildei. To pašu varētu attiecināt uz nekustamajiem īpašumiem, vadoties no “Arco Real Estate” un “Ober Haus” sagatavotajiem cenu indeksiem.
To lomu pilda Rīgas padomju laika apbūves dzīvokļu cenas eiro par kvadrātmetru, jo šajā segmentā notiek vislielākais nekustamo īpašumu darījumu skaits valstī. Šo firmu pārskatos sakrīt gan -2 eiro par kvadrātmetru aprīlī, gan tas, ka kaut neliels vidējās cenas pazeminājums fiksēts divus mēnešus pēc kārtas, jau sākot no marta. Cenu pazeminājuma temps lēnāks nekā patēriņa cenām, cik nu droši vispār iespējams salīdzināt cenu izmaiņas par procenta desmitdaļām. Ar daudz lielāku pārliecību var teikt, ka dzīvokļu cenas pagaidām drošā attālumā ir virs 2019. gada aprīļa līmeņa.
Pēdējos pāris gadus ļoti atšķirīgu versiju par standartdzīvokļu cenu izmaiņām uztur “Latio”. Šajā gadījumā uzrādīta tiek cenu auļošana uz augšu trīs mēnešus pēc kārtas līdz jaunam rekordam 970 eiro augstumā. Iepriekšējie rekordi datēti ar šā gada martu un 2019. gada martu, kad “Latio” par dzīvokļu kvadrātmetra vidējo cenu uzrādīja 921 eiro. Pēc tam sekoja cenu kritums līdz 830 eiro 2019. gada maijā. Ar vidējo cenu šādā gadījumā jāsaprot vienas firmas vienā mēnesī noformēto darījumu vidējā cena, kas mainās atkarībā no tā, kādi dzīvokļi bijuši konkrētā mēneša darījumu portfelī. Proti, padomju laiku dzīvokļu darījumu klasificēšana vienā segmentā neizslēdz lielu dažādību starp šo objektu cenām. Pēc projekta un celtniecības laika vienādu dzīvokļu cenas atrodas robežās starp apmēram 600 eiro par kvadrātmetru Bolderājā un 1000 eiro par kvadrātmetru Teikā. Nekustamo īpašumu novietojums ir iemesls lielākajai cenu izkliedei, bet pēc tam seko cenu precizējumi, ko nosaka mājas un dzīvokļa nolietojums vai renovācija, dzīvokļa platība un plānojums. Ir iespējams lietot matemātiskas metodes, kā izlīdzināt atšķirības, ko rada nejaušības, ka dažu ļoti lētu vai ļoti dārgu objektu iekļaušana vidējās cenas rēķināšanā atstāj maldinoši lielu ietekmi uz aprēķinu rezultātu. Diemžēl tādā gadījumā rezultāts balstās uz pieņēmumiem, kāda būtu vidējā cena tad, ja tirgoto objektu sastāvs būtu katru mēnesi vienāds, kaut īstenībā tas nekad nav vienāds. Bez izlīdzināšanas izrēķinātā vidējā cena sniedz informāciju, kādus - lētākos vai dārgākos - objektus pircēji ir galu galā nopirkuši.
Par vēl vienu iemeslu stāvus gaisā ejošajai “Latio” cenu līknei uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja to, ka “Latio” rēķina cenas tikai no tiem darījumiem, par kuriem firma saņēmusi valsts reģistru apliecinājumus, ka darījumu nostiprināšana reģistros notikusi. Izrādās, ka šādu datu aprite aizņem vairākus mēnešus. “Ziņas par aprīli saņemsim pirms Jāņiem,” atzina E. Šīns. Šādai laika nobīdei nebija lielas nozīmes jau kopš 2011. gada, kad dzīvokļu cenas paaugstinājās gandrīz vienmērīgā tempā, taču ārkārtējai situācijai tomēr būtu jāatstāj savs nospiedums uz cenu līkni. Tā tas arī būs, taču E. Šīns aicina paciesties, turklāt ilgāk nekā tikai līdz Jāņiem. Viņaprāt, ne ātrāk kā šā gada rudenī būs savākušies pietiekami daudzi atskaites punkti, pēc kuriem paredzēt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus tendences. Gan īpašumu pircējiem, gan pārdevējiem būtu drošāk nogaidīt, bet arī tas rada risku rudenī uzzināt par iespējām, kādas vasarā viņiem bijušas un rudenī vairs nebūs.
