Mājokļu cenu pieaugums atpaliek no citu cenu pieauguma tempa
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Jūlijs paver skatu uz cenu izmaiņām 2018. gada pirmajā pusē. Ņemot par atskaites punktu pagājušā gada decembra cenas, Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pieaugums sešos mēnešos līdz jūnija beigām bijis ap 3%. Ja cenu izmaiņas rēķina 12 mēnešu periodam, salīdzinot šā gada jūniju ar 2017. gada jūniju, tad cenu pieaugums, iekļaujas 5–6% robežās.

Uz nekustamo īpašumu tirgus lielāko starpniekfirmu sniegto datu pamata izrēķināmais Rīgas standartapbūves cenu pieaugums izskatās divreiz straujāks par patēriņa cenu pieauguma rādītāju, kādu sniedz Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Oficiālais cenu pieaugums no jūnija līdz jūnijam Latvijā skaitās 2,8%. Tomēr CSP tajā pašā periodā konstatējusi cenu pieaugumu degvielai par 17,5% un sviestam par 20%. Ne tuvu +2,8% nav arī oficiāli atzītais cenu pieaugums pienam (+8,5%) un līdzīgi vēl dažiem piena produktiem, mājputnu gaļai (+5,5%) un olām (+10,9%), alkoholam (+5,2%), mājokļu uzturēšanas precēm un pakalpojumiem (+4,3%) utt. Uz šāda cenu pieauguma fona mājokļu cenu pieaugumu nekādā ziņā nevar dēvēt par strauju.

Visticamāk, reālais patēriņa cenu pieauguma temps pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis ap 10%.

CSP paliek pie tā, ka strauja cenu celšanās atsevišķām precēm un preču grupām nav pretrunā ar pavisam lēnu vidējās cenas celšanos, jo cenu pieaugumu vienai preču grupai līdzsvarojot cenu samazinājums citai preču grupai. Ja runa ir par sadzīvē labāk zināmajām pārtikas precēm, tad cukuram, lūk, esot -31% un augu eļļai arī pamanāmi lieli -7,3%. Par cukura cenu krišanu jāpiekrīt, bet jānorāda arī tas, ka cilvēki nav noteikta veida baktērijas, kuru dzīvei pietiek tikai ar cukuru. Cilvēki nevar aizvietot ar cukuru tās kalorijas, ko viņi uzņem ar sviestu un kaut vai ar kūkām, kuru cenas nav sekojušas cukura cenu kritumam un, pēc CSP mērījuma, cēlušās par 3,4%. Savukārt par eļļu jājautā, vai statistiķiem nav gadījies sajaukt eļļu ar kaut kādām citām smērvielām vai samazgām; vai viņi paši riskētu lietot uzturā eļļu, kam cena varbūt tiešām samazināta tāpēc, ka no tādas eļļas pirkšanas cilvēki cenšas izvairīties?

Visticamāk, reālais patēriņa cenu pieauguma temps pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis ap 10%. Tādā gadījumā mājokļu cenu pieauguma temps nevis divreiz pārsniedz cenu pieauguma caurmēru, bet divreiz atpaliek no tā. Tā tas arī ir pilnīgi loģiski valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu.