Mājokļu cenas Latvijā kāpj straujāk nekā vidēji ES; vislielākais pieaugums Horvātijā

© Scanpix

Mājokļu cenas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugušas par 6%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Horvātijā (+14%), Lietuvā (+13,1%), Bulgārijā (+9,5%) un Igaunijā (+9,2%).

Kopumā mājokļu cenas pirmajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājušās 20 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet samazinājušās Zviedrijā (-6,9%), Vācijā (-6,8%), Dānijā (-6,2%), Somijā (-5,1%), Luksemburgā (-1,5%) un Nīderlandē (-0,1%).

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē janvārī-martā mājokļu cenas pieauga par 0,8%, bet eirozonā - par 0,4%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji pirmajā ceturksnī samazinājās par 0,7%, bet eirozonā - par 0,9%.

Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas pirmajā ceturksnī samazinājušās 11 ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Luksemburgā (-4,1%), Vācijā (-3,1%) un Somijā (-1,8%). Straujākais pieaugums fiksēts Dānijā (+2,5%), Ungārijā (+2,2%), kā arī Horvātijā un Kiprā (abās valstīs +2%). Gan Latvijā, gan Igaunijā mājokļu cenas saglabājušās nemainīgas, bet Lietuvā tās pieaugušas par 1,8%.

Dati par Grieķiju nav pieejami.

Latvijā

Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.  

Svarīgākais