Statistiķu savāktās ziņas par šā gada 2. ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita samazināšanos koriģē nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju jūsmošanu par to, kā Covid-19 dzenot cilvēkus meklēt sev plašākus mājokļus un zemi.
Centrālā statistikas pārvalde informē par privātmāju būvēšanai izsniegto būvatļauju skaita samazināšanos no 809 pagājušā gada 2. ceturksnī līdz 547 šā gada 2. ceturksnī. Vairākdzīvokļu māju segmentā būvatļauju skaits sarucis no 74 līdz 51..
Tuvākajā laikā noplaks gandrīz visu veidu ēku būvniecība. Jautājumus neizraisa viesnīcu būvei izsniegto atļauju skaita samazinājums no 39 līdz 23. Neziņu par izredzēm kaut ko ražot un pārdot parāda rūpniecībai un preču glabāšanai nepieciešamajām ēkām nepieciešamo būvatļauju skaita samazinājums no 86 līdz 55. Ārpus klasifikācijas atstāto ēku būvatļauju kopskaits samazinājies no 257 līdz 222. Priekšstatus par biroju darbinieku masveida nosūtīšanu strādāt mājās neapstiprina biroja ēku celtniecībai izsniegto būvatļauju skaita pieaugums no 19 līdz 21. Norāde uz pieaugumu kaut vienai objektu kategorijai pretēji citām kategorijām izsniegto būvatļauju skaita samazinājumam nozīmē, ka tie, kuri gribēja, pie būvatļaujām tika.
Atgriežoties pie dzīvojamām ēkām, jāatgādina par dažām publikācijām Neatkarīgajā, kurās atspoguļota nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju pēdējo mēnešu pieredze atbilstoši viņu teiktajam: “Kuri vien var atļauties, tie meklē privātmājas kaut vai ar tādu domu, ka Covid-19 atgriešanās un pašizolācijas prasību atjaunošanas gadījumā viņiem netiks liegta atrašanās uz savas zemes pie mājas” (15. jūnijā); “redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam” (7. jūlijā). Nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” projektu vadītājs Jānis Ozols Neatkarīgajai norādīja uz diviem iemesliem neatbilstībai starp CSP publicētajiem skaitļiem un mākleru pieredzi.
Pirmkārt, mākleri stāstījuši par savu klientu noskaņojumu un vēlmēm šā gada pavasarī un vasaras sākumā, bet statistiķi apkopojuši rezultātus būvniecības virzītāju aktivitātei vai tās trūkumam pagājuša gada otrajā pusē. Proti, būvatļaujas saņemšana ir komplicēta un ilga procedūra. Lai tā noslēgtos ar būvatļaujas izsniegšanu šā gada 2. ceturksnī, būvniecības virzītājiem jau pagājuša gada otrajā pusē vajadzēja nākt klajā ar konkrētām būvniecība iecerēm. Šā gada 2. ceturksnī būvvaldes strādāja galvenokārt ar tiem dokumentiem, kuri tām bija iesniegti jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas marta vidū. Šādus apsvērumus iespējams aizvirzīt līdz versijai, ka Covid-19 nevis izraisīja, bet maskē ekonomisko krīzi, kas dažādās teritorijās un nozarēs atšķirīgā intensitātē sāka izpausties jau pagājušajā gadā.
Otrkārt, statistiskie dati par Latviju kopumā mēdz būt pārāk atkarīgi no atsevišķiem notikumiem. Statistiskajos datos kā būvniecības bums var atspoguļoties dažu Pierīgas pašvaldību kampaņa par sen uzcelto māju nodošanu ekspluatācijā. Tagadējā aktualitāte ir cilvēku pielāgošanās pašvaldību noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa ievākšanu. Dažos gadījumos viņi cenšas izslīdēt no paaugstinātajām nodokļa likmēs ar dārza mājiņu pārsaukšanu par dzīvojamām mājām, bet citos gadījumos varbūt viņiem jārīkojas pretēji. Tāpēc būtu jāpēta konkrēti gadījumi, kāpēc cilvēkiem bijušas nepieciešamas būvatļaujas. Šādas atļaujas var izmantot arī tāpēc, lai kaut ko nojauktu vai pārsauktu. Viens no strūrakmeņiem statistisko datu vākšanai ir statistiķu solījums neuzdot datu sniedzējiem jautājumus, kuru noskaidrošana draudētu atbilžu sniedzējiem ar nepatikšanām.
Dzīvojamās ēkas būvējošas un dzīvokļus tirgojošas firmas “YIT Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Božē akcentēja to, ka mājokļu būvniecība slīd uz leju kopš 2014. gada, kad Saeima grozīja Imigrācijas likumu ar mērķi izbeigt uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kuri nopērk Latvijā mājokli.
Kopš tā laika ir veiktas vēl arī citas darbības, lai aizbaidītu kapitālieguldījumus no Latvijas. Spilgtākais piemērs tiem ir “ABLV Bank” slēgšana, aktuālākais - nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības paaugstināšana. Rezultātā privātais pieprasījums pēc būvniecības ir minimāls. Būvniecības kopapjoms, grafiks un nomenklatūra svārstās līdzi Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Privātā pieprasījuma jaudu mājokļu segmentā A. Božē ilustrēja ar piemēru par trīs vai pat četras reizes mazāku pieprasījumu pēc trīsistabu dzīvokļiem 75 kvadrātmetru platībā nekā pēc 2-3 istabu dzīvokļiem 40-60 kvadrātmetru platībā. “Nav ko sapņot, ka šādi cilvēki sāks pirkt privātmājas un iekārtot sev mājās darba kabinetus,” A. Božē atbildēja uz Neatkarīgās jautājumu, vai “YIT Latvija” varētu palielināt vidējo platību un istabu skaitu dzīvokļiem šis firma celtajās ēkās. Turklāt pat ekonomisko dzīvokļu pircēji “YIT Latvija” jaunajos projektos pieder pie turīgākajiem iedzīvotājiem valstī. Iedzīvotāju vairākums iztiek ar padomju laikos celtiem vai vēl vecākiem mājokļiem bez to kapitālas atjaunošanas.
