Iedzīvotāju iniciatīva vietnē manabalss.lv par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) nepiemērošanu vienīgajam īpašumam beidzot izkustējusies no nulles punkta. Valdībai tuvāko trīs mēnešu laikā ir jāsagatavo priekšlikumi par iespēju atcelt vai vismaz samazināt nodokļa likmi vienīgajam īpašumam. Carnikavas novada dome tikmēr jau ir nolēmusi sava novada iedzīvotājiem piemērot NĪN atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Jaunā kārtība Carnikavā stāsies spēkā nākamgad, pašvaldību vēlēšanu gadā.
Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas. Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek. Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā*.
Domājot par sava mājokļa drošību Latvijas iedzīvotāji kā lielākos tā draudus saskata ielaušanos un zādzību iespējamību (54%), uguns nelaimes (52%) un ūdens noplūdes varbūtību (51%), liecina Swedbank veiktā aptauja*. Pērn tieši cauruļvadu plīsumi un to rezultātā radušās noplūdes, saskaņā ar Swedbank apdrošināšanas* datiem* visbiežāk (60%) radījuši ievērojamus bojājumus mājoklim. Vidējā zaudējuma summa ūdens radīto bojājumu gadījumos, ir 758 eiro. Zādzību ar ielaušanos, laupīšanu skaits bijis ievērojami mazāks (tikai 8% apdrošināšanas gadījumu), taču klientiem radītais zaudējumu apmērs uz pusi lielāks - vidēji 1547 eiro. Uguns nelaimes notiek vēl retāk (3% apdrošināšanas gadījumu), taču to rezultātā klientam radīto zaudējumu apmērs var sasniegt pat 9173 eiro.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū toni un tendences turpina noteikt Rīga un ap to esošās pilsētas, kas zināmā mērā ir loģiski, jo tieši Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē notiek lielākā daļa no nekustamo īpašumu darījumiem Latvijā. Tomēr bez Rīgas Latvijā ir arī citas pilsētas, kuru kopējais mājokļu tirgus apjoms ir diezgan ievērojams un pietiekami interesants, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Novērtējot finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta un SKDS veiktajā aptaujā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Nākamgad uz finanšu situācijas uzlabošanos cer tikai 22% aptaujāto.
Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodevu apmērā saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā (ES) veido 96 kvadrātmetrus, kamēr vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67 kvadrātmetrus.
Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. Latvijas galvaspilsētā 93 procenti iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, bet tikai pieci procenti – individuālajās mājās. Šādu statistiku šā gada augusta sākumā ir apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Dati ļauj secināt, kuras Rīgas apkaimes attīstās straujāk, uzbūvējot jaunus mājokļus.
Lai nodrošinātu mājokļu iegādes atbalsta programmai nepieciešamo finansējumu, Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā rosinās valdību šim mērķim novirzīt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā no saņemtajiem līdzekļiem par termiņuzturēšanās atļaujām.
Pašlaik "Swedbank" un Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" sadarbības programmā, kas paredz finansējuma piešķiršanu ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem, "Swedbank" apstiprinājusi vairāk nekā 200 aizdevumus.
Pēc salīdzinoši neilga eksperimenta, kā labāk vai, gluži pretēji, sarežģītāk aprēķināt maksu par daudzdzīvokļu māju iemītnieku saražotajiem atkritumiem, atkal nolemts atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Maksu aprēķinās atkarībā no dzīvoklī deklarēto personu skaita.
"Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss Rīgā 3.ceturksnī sasniedzis 158,4 punktus un tas ir augstākais starp Baltijas valstu galvaspilsētām, secināts jaunākajā "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības apskatā.
Labklājības ministrija (LM) pozitīvi vērtē priekšlikumu radīt valsts atbalsta programmu ģimenēm jauna mājokļa iegādei, tostarp atbalstu pirmās iemaksas veikšanai.