Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodevu apmērā saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā (ES) veido 96 kvadrātmetrus, kamēr vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67 kvadrātmetrus.
Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. Latvijas galvaspilsētā 93 procenti iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, bet tikai pieci procenti – individuālajās mājās. Šādu statistiku šā gada augusta sākumā ir apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Dati ļauj secināt, kuras Rīgas apkaimes attīstās straujāk, uzbūvējot jaunus mājokļus.
Lai nodrošinātu mājokļu iegādes atbalsta programmai nepieciešamo finansējumu, Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā rosinās valdību šim mērķim novirzīt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā no saņemtajiem līdzekļiem par termiņuzturēšanās atļaujām.
Pašlaik "Swedbank" un Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" sadarbības programmā, kas paredz finansējuma piešķiršanu ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem, "Swedbank" apstiprinājusi vairāk nekā 200 aizdevumus.
Pēc salīdzinoši neilga eksperimenta, kā labāk vai, gluži pretēji, sarežģītāk aprēķināt maksu par daudzdzīvokļu māju iemītnieku saražotajiem atkritumiem, atkal nolemts atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Maksu aprēķinās atkarībā no dzīvoklī deklarēto personu skaita.
"Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss Rīgā 3.ceturksnī sasniedzis 158,4 punktus un tas ir augstākais starp Baltijas valstu galvaspilsētām, secināts jaunākajā "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības apskatā.
Labklājības ministrija (LM) pozitīvi vērtē priekšlikumu radīt valsts atbalsta programmu ģimenēm jauna mājokļa iegādei, tostarp atbalstu pirmās iemaksas veikšanai.
Visu dzīvokļu un individuālo māju kopējā platība Latvijā ir 68,12 miljoni kvadrātmetru, un viena mājokļa vidējā platība ir 67 kvadrātmetri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.
Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī "Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzlabojās par 12 punktiem, sasniedzot 152, secināts jaunākajā "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības apskatā.
Ceturtdien, 27.septembrī, notiks cikla "Nākotnes Rīga jau top!" diskusija par mājokļu kvalitāti Latvijā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Arhitektu savienība.
Katrs trešais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (32%) tuvākā gada laikā plāno veikt mājokļa remontu. Kopš 2008.gada ir divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri plāno remontēt vai renovēt savu mājokli. Tā rāda Swedbank aptauja par Latvijas iedzīvotāju plāniem tuvākajā laikā veikt lielus pirkumus.
2011.gada pēdējā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss* palielinājies par 1.8 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu Rīgā varēja atļauties iegādāties 45 m² lielu dzīvokli, savukārt Latvijas reģionos strādājošie var atļauties iegādāties platības ziņā daudz lielāku mājokli nekā galvaspilsētā - pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtība sasniedz 57.7 m², Zemgalē 66 m² un Kurzemē 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē - 68.9 m².
Latvijā situācija mājokļu jomā ir sliktākā Eiropas Savienībā (ES), jo 58% valsts iedzīvotāju ir spiesti dzīvot saspiestībā, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Mājokļa nodokļa likme Latvijā būtu jāpalielina, taču ne līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, jo tas būtu nesamērīgi augsts maksājums, šodien publicētajā intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš.
Pēdējo piecu gadu laikā izdevumi mājokļa uzturēšanai ir dubultojušies un 2009.gadā vidēji mēnesī katra mājsaimniecība šiem mērķiem tērēja 87 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma dati par ienākumiem un dzīves apstākļiem.