Pētījums: Latvijā cilvēki dzīvo par trešdaļu mazākos mājokļos nekā vidēji Eiropā

Viens no iemesliem šādai atšķirībai saistīts ar to, ka Baltijas valstīs ir ievērojami mazāk ģimeņu, kuras dzīvo privātmājās,

secināts jaunākajā SEB ekspertu sagatavotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

Lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējā mājokļa platība vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 70 kvadrātmetri. Baltijas valstīs vislielākā dzīvojamā platība ir Igaunijā, kur viena mājsaimniecība apdzīvo vidēji 67 kvadrātmetrus. Latvijā un Lietuvā vienas mājsaimniecības rīcībā ir 63 kvadrātmetru liels mājoklis. Tas ir otrs zemākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā - vēl mazāka dzīvojamā platība vienai mājsaimniecībai ir tikai Rumānijā.

Mājokļu īpašnieki, kuri iegādājušies mājokli, izmantojot kredītu, dzīvo plašākos apstākļos - Latvijā vidējā platība šādam mājoklim sasniedz 85 kvadrātmetrus, kas ir vidēji par 32% vairāk nekā īpašumiem, kas iegādāti bez kredītsaistībām. Savukārt, īrējot mājokli dzīvošanai, iedzīvotāji izvēlas mazākas platības.

Mazā kvadratūra Baltijas valstīs skaidrojama ar to, ka salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm šeit ir ļoti mazs privātmāju īpatsvars uz kopējā dzīvojamā īpašuma fona.

Salīdzinājumam - Horvātijā privātmājās dzīvo 78% no šīs valsts iedzīvotājiem, kamēr Igaunijā - vien 36%, bet Latvijā vēl mazāk - 35% iedzīvotāju. Lai gan Lietuvā no visām Baltijas valstīm ir vislielākais privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju skaits - 41%, tomēr arī tas būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja - 58%. Turklāt Baltijas valstīs lielākais privātmāju īpatsvars ir lauku reģionos, un pilsētās tikai 14-15% no visām ģimenēm dzīvo privātmājās, kamēr ES privātmāju vidējais rādītājs pilsētās veido 40%.

Astoņu gadu laikā privātajās mājās dzīvojošo skaita pieaugums ir minimāls un lēns. Salīdzinot ar 2005.gadu, privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis par 3,2%, Igaunijā - par 2%, bet Lietuvā šis rādītājs ir pat samazinājies par 0,5%.