Cilvēkiem kaut kur jādzīvo – kaut vai Latvijā, ja nekur citur negaida ar atplestām rokām un negaida vispār.
Mājokļu cenu pieaugums Rīgas standartapbūves segmentā ir apstājies kopš augusta. Citos segmentos no vislepnākajiem Rīgas namiem līdz vistālākajām valsts nomalēm, kur dzīvokļu cenas tomēr vēl izsaka naudā, nevis kartupeļu maisos, darījumu skaits ir pārāk mazs un katra darījuma nosacījumi tik specifiski, ka mājokļu vidējās cenas būtu jāpaziņo kopā ar pārāk daudzām atrunām. Dārgo mājokļu cenas mēdza izteikt nevis ar vidējo cenu, bet ar cenu intervālu, taču strauji sarūkoša darījumu skaita apstākļos ir grūti izdarīt pat to.
Pēc mākleru vērtējuma vārdos, nevis skaitļos, darījumi Rīgas centrā un jaunajos projektos gandrīz vai apstājušies. Uz darījumu kopskaitu tas nevarēja atstāt graujošu iespaidu, jo šie segmenti kopā deva tikai 10–15% no darījumu skaita. Cita proporcija veidotos, salīdzinot ne mājokļu skaitu, bet darījumos ieguldīto naudu. Jādomā, ka naudas plūsmu apstāšanās dēļ bagātie arī raud, bet publiskus skandālus neceļ.
Darījumi standartapbūves segmentā pagaidām notur darījumu skaitu Rīgā 2013. gada līmenī. Šā gada kopējie rezultāti nekādu tirgus sabrukumu neuzrādīs, tomēr kopš septembra darījumu skaits ir uzņēmis viegli lejupejošu tendenci; decembra rezultāti, protams, jāpagaida.
Šā gada darījumu skaita līkne sadalījumā pa mēnešiem ir ļoti līdzīga 2002. gada līknei Rīgā un 2003. gada – tātad augstāka līmeņa līknei – Rīgas rajonā, pēc kura likvidēšanas zemesgrāmatas datu uzskaites sistēma netika mainīta.
2014. gadu no 2002. gada atšķir tas, ka toreiz mājokļi bija vajadzīgi 2,32 miljoniem cilvēku, bet pašlaik – tikai 1,99 miljoniem cilvēku. Cilvēku skaita sarukumu kompensē viņu labklājības pieaugums. Ir tomēr starpība starp Rīgas dzīvokļu cenām tagad un 2001. gadā, kad, kā liecina vecas avīzes, cenas bijušas ap 270–280 ASV dolāriem par kvadrātmetru.
Labklājības pieaugums atļauj aizvien lielākam cilvēku skaitam doties piemērotāku mājokļu meklējumos gan tuvākajā apkārtnē, gan līdz otram pasaules galam. Latvijā šogad nonākuši deviņi līdz desmit tūkstoši imigrantu. Emigrējuši vairāk nekā divdesmit tūkstoši, mirušo pārsvars pār dzimušajiem veido apmēram piecus tūkstošus cilvēku. Līdz ar to nemitīgi veidojas situācijas, kurās vieniem apdzīvojamās platības par maz un otriem – par daudz. Mājokļu tirgus nodrošina šo vajadzību salāgošanu, bet pats nerosina ne mājokļus pirkt (lai izīrētu, lai saglabātu ieguldītās naudas vērtību u. tml.), ne pārdot (lai fiksētu peļņu, lai nezaudētu ieguldīto naudu u. tml.).
Mākleri atzīst, ka tirgus dalībnieki ir vienoti par mājokļu tirgus nākotnes izredzēm tādā nozīmē, ka par šīm izredzēm skaidrības nav nevienam, tajā skaitā arī viņiem. Mākleri saka, ka tirgus tendences noteiks banku kredītu pieejamība vai nepieejamība. Bankas žēlojas par valsts politiku. Politiķu un valsts iestāžu spējas izvairīties no atbildēm un atbildības ir valsts aparāta darbības pamats.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/12/majokli-latvija-nevilina