Ģimenes ar bērniem lūdz un saņem hipotekāros kredītus, par kuru atdošanu daļēju atbildību uzņēmusies valsts.
Valdība šim gadam atrada 3,85 miljonus eiro, ar kuriem garantēt 10–20 procentu no hipotekārajiem kredītiem, kas īpašas valsts programmas ietvaros piešķirti ģimenēm ar bērniem. Nauda tika atrasta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, parunāt par bērniem ir politiķu iemīļotākā nodarbošanās. Otrkārt, vajadzēja dot vismaz kaut kādu kompensāciju būvuzņēmējiem par atņemto iespēju celt mājokļus uzturēšanās atļaujas iegūt gribošiem ārzemniekiem. Tiklīdz Latvija atteicās (tika palūgta atteikties) no gandrīz visā Eiropā derīgu uzturēšanās atļauju došanas apmaiņā pret īpašumu pirkšanu Latvijā, ārzemnieku pieprasījums pēc īpašumiem Latvijā pietuvojās nullei. Valsts apsolīja kaut daļēji aizvietot ārzemniekus ar vietējas izcelsmes pircējiem.
Valsts garantijas ļauj iekustināt daudz lielākas, bet tomēr pat Latvijas tautsaimniecības mērogā grūti pamanāmas naudas summas. Vismaz līdz maijam valsts atbalstīto kredītu dalīšana nebija spējusi apturēt mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumu samazināšanos. Iespējams gan, ka tieši tagad situācija ir cita, jo kredītu izsniegšana nesākās gada sākumā. Tad komercbankas streikoja, protestējot pret tā sauktā nolikto atslēgu principa lietošanu banku norēķinos ar maksātnespējīgu parādnieku. Streiks tika pakāpeniski izbeigts paralēli tam, kā Saeimā tapa komercbanku prasībām atbilstošas izmaiņas likumā par nolikto atslēgu principa izmantošanu. Valstij vēl piederošā Citadele par pirmo valsts atbalstītā kredīta piešķiršanu ziņoja februāra sākumā, SEB banka un Swedbank programmā iesaistījās marta beigās. Patlaban atbalsta programmā iesaistījušās arī Nordea, ABLV Bank un DNB banka. Valsts organizētajā kreditēšanā nav tā kā valsts apmaksātajā medicīnā, kur pacientiem jāmeklē ārsts, laboratorija u. tml., kurai vēl nav iztērēta kvota uz valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu. Kredītus drīkst piešķirt visas bankas vienādi līdz brīdim, kad pasākumu uzraugošā valsts finanšu institūcija Altum pasākumu apturēs līdz ar garantiju summas izsmelšanu. Ekonomikas ministrija informēja Neatkarīgo par nodomu panākt summas papildināšanu šogad par miljonu eiro un turpināšanu nākamgad. Pirmajā brīdī valsts dod tikai savu godavārdu, par ko arī nopelna, iekasējot 2,5% no galvojuma (ne kopējā kredīta) summas. Tomēr ne pēc grāmatvedības nosacījumiem, ne pēc dzīves pieredzes valsts nevar rēķināties ar to, ka tai nenāksies atdot komercbankām naudu izputējušo ģimeņu vietā. Vakar, piemēram, valdībai nācās iesaistīties valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma Latvijas piens parādu segšanā. Katrs atsevišķais galvojums ģimenēm uzliek valstij daudz mazākas finanšu saistības, bet neapšaubāmi, ka izputējušo ģimeņu skaits augs līdzi kreditēto ģimeņu skaitam.
Pirms nedēļas Swedbank saskaitīja, ka kopš programmas izpildes sākuma valsts palīdzības programmas ietvaros izsniegusi mazliet vairāk nekā 200 aizdevumu ar kopējo summu virs astoņiem miljoniem eiro. SEB banka norādīja uz simts aizdevumiem ar valsts atbalstu. Tie veidojuši tikai ceturto daļu no vispār bankas izsniegto mājokļu kredītu skaita. Skaitot visas bankas kopā, kreditēšanas temps ir virs 100 kredītiem mēnesī.
Kredītu ņēmēji un devēji cenšas iekļauties mazbudžeta pirkumos, kas mājokļu gadījumā nozīmē vidējo kredītu summu apmēram 50 tūkstošiem eiro. Ja ģimene izputēs, valstij būtu jāmaksā bankai caurmērā pieci līdz desmit tūkstoši eiro. Valsts saistību daļa kredītā pieaug līdz ar bērnu skaitu ģimenē. Cik naudas ģimenei vajadzēs, lai savas saistības nokārtotu? Swedbank hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Normunds Dūcis Neatkarīgajai atbildēja, ka 50 tūkstošu eiro kredīts uz 20 gadiem atbilst ikmēneša maksājumam 260 eiro mēnesī (20 x 12 x 260 = 62 400 eiro kopā).