Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu divu bēgļu ģimeņu iesaistei pilotprojektā par īres mājokļa nodrošināšanu piešķirt 5000 eiro.
Sākoties vasaras sezonai, brīvais laiks bieži tiek pavadīts prom no mājām – izbraucienos pie dabas, vasarnīcās un ceļojumos. Lai prombūtnes laikā nebūtu jāuztraucas par mājokļa drošību, Gjensidige Latvija eksperti atgādina – ikviens ir pakļauts zādzību riskam, tādēļ svarīgi veikt darbības, kas var ievērojami mazināt zagļu vēlmi ielauzties mājoklī.
Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati. Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) vienīgajam mājoklim Latvijā diezin vai tiks atcelts, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (V).
27. martā plkst. 18 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Finanšu ministrija (FM) pašlaik vērtē divus variantus, kā nākotnē aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Diemžēl neviens no tiem neparedz no nodokļa atbrīvot vienīgo mājokli.
Iedzīvotāju iniciatīva vietnē manabalss.lv par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) nepiemērošanu vienīgajam īpašumam beidzot izkustējusies no nulles punkta. Valdībai tuvāko trīs mēnešu laikā ir jāsagatavo priekšlikumi par iespēju atcelt vai vismaz samazināt nodokļa likmi vienīgajam īpašumam. Carnikavas novada dome tikmēr jau ir nolēmusi sava novada iedzīvotājiem piemērot NĪN atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Jaunā kārtība Carnikavā stāsies spēkā nākamgad, pašvaldību vēlēšanu gadā.
Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas. Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek. Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā*.
Domājot par sava mājokļa drošību Latvijas iedzīvotāji kā lielākos tā draudus saskata ielaušanos un zādzību iespējamību (54%), uguns nelaimes (52%) un ūdens noplūdes varbūtību (51%), liecina Swedbank veiktā aptauja*. Pērn tieši cauruļvadu plīsumi un to rezultātā radušās noplūdes, saskaņā ar Swedbank apdrošināšanas* datiem* visbiežāk (60%) radījuši ievērojamus bojājumus mājoklim. Vidējā zaudējuma summa ūdens radīto bojājumu gadījumos, ir 758 eiro. Zādzību ar ielaušanos, laupīšanu skaits bijis ievērojami mazāks (tikai 8% apdrošināšanas gadījumu), taču klientiem radītais zaudējumu apmērs uz pusi lielāks - vidēji 1547 eiro. Uguns nelaimes notiek vēl retāk (3% apdrošināšanas gadījumu), taču to rezultātā klientam radīto zaudējumu apmērs var sasniegt pat 9173 eiro.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū toni un tendences turpina noteikt Rīga un ap to esošās pilsētas, kas zināmā mērā ir loģiski, jo tieši Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē notiek lielākā daļa no nekustamo īpašumu darījumiem Latvijā. Tomēr bez Rīgas Latvijā ir arī citas pilsētas, kuru kopējais mājokļu tirgus apjoms ir diezgan ievērojams un pietiekami interesants, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Novērtējot finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta un SKDS veiktajā aptaujā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Nākamgad uz finanšu situācijas uzlabošanos cer tikai 22% aptaujāto.
Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodevu apmērā saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā (ES) veido 96 kvadrātmetrus, kamēr vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67 kvadrātmetrus.
Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. Latvijas galvaspilsētā 93 procenti iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, bet tikai pieci procenti – individuālajās mājās. Šādu statistiku šā gada augusta sākumā ir apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Dati ļauj secināt, kuras Rīgas apkaimes attīstās straujāk, uzbūvējot jaunus mājokļus.
Lai nodrošinātu mājokļu iegādes atbalsta programmai nepieciešamo finansējumu, Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā rosinās valdību šim mērķim novirzīt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā no saņemtajiem līdzekļiem par termiņuzturēšanās atļaujām.