Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) kultūrtelpā "Tintnīca" šovakar plkst.18 notiks sarunu un literatūras lasījumu vakars "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra", vēsta RMM pārstāve Annija Luīze Pentjuša.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kur informācijai var piekļūt ar interneta savienojumu un 3. klases rakstīšanas līmeni. Valodas stilam un prasmēm vairs nav nozīmes, jo jautājumi un meklējumi ir tādi paši, kā vismaz 1000 citiem cilvēkiem.
Eiropas Savienības (ES) balvu literatūrā saņēmusi autore Laura Vinogradova par garstāstu "Upe", laureātu paziņošanas pasākumā pavēstīja Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) priekšsēdētājs, literatūrzinātnieks, rakstnieks Arno Jundze.
Dzintara Soduma 99. dzimšanas dienas zīmē šogad piešķirtas trīs balvas par novatorismu latviešu literatūrā - dzejniecei Amandai Aizpurietei, tulkotājai un rakstniecei Silvijai Bricei un dzejniekam un tulkotājam Arvim Vigulam, informē "Latvian Literature" pārstāve Anete Konste.
Šī gada divos grantu programmas konkursos platforma "Latvian Literature" Latvijas literatūras atbalstam izdošanai ārvalstīs saņēmusi 75 ārvalstu izdevēju projektu pieteikumus. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, kad tika saņemti 38 izdevēju projektu pieteikumi.
Ja likvidēs autortiesību nodokļu režīmu, no nākamā gada tiks iznīcināta latviešu literatūra, tādu viedokli pauda Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Pagājušais gadsimts Latvijai atnesa skarbus pārbaudījumus. Pirmais un Otrais pasaules karš, deportācijas un bēgļu gaitas. Tās aizveda latviešus uz dažādām pasaules malām, arī Zviedriju.
3. decembrī sāksies gadskārtējais festivāls Prozas lasījumi, kas laikā gaitā izvērties par vienu no nozīmīgākajiem gada notikumiem latviešu prozā. Šogad to Latvijas Rakstnieku savienības paspārnē rīko jauna komanda rakstnieces Ingas Žoludes vadībā. Vai tas nozīmē, ka festivālā sācies jauns laikmets, par to saruna ar Neatkarīgo.
Starptautiskais Frankfurtes grāmatu tirgus – savā ziņā grāmatniecības pasaules olimpiskās spēles – pagājušajā nedēļā norisinājās šajā Vācijas pilsētā, pulcinot izdevējus un autorus no visiem apdzīvotajiem kontinentiem.
Teju identiska situācija kā ar drukātās preses izplatīšanu izveidojusies grāmatniecības nozarē – viena valdība ir kaut ko pasākusi, atnākusi cita valdība, un nav turpinājuma. Grāmatniecības nozarei vajadzīga palīdzība – gan iekšējā tirgū, gan eksportā, un abas šīs vajadzības nostādītas savstarpēji konkurējošās attiecībās.
Literatūras stundu skaita samazināšana 7.-9.klašu posmā nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk, skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Mans skolas laiks iekrita aizvēsturē. Tā var spriest tie, kuriem šodien ir zeltītie skolas jaunības gadi: visi, kuriem ir vairāk nekā trīsdesmit, šiem zeltītajiem šķiet kā sadrupuši dinozauri. Aizvēsturē, tālo 60. gadu beigās, mums skolā katru (!) dienu bija latviešu valodas un literatūras stundas.
Tiem, kuri vēlas samazināt literatūras stundu skaitu skolās, inteliģences vairs nav. Varbūt labākajā gadījumā nācijas kultūra tiem liekas «nozare». Un literatūra tad nu būtu šīs «nozares» elements, detaļa. Bet, ja kultūras, kultūrpolitikas izpratne valstī aprobežojas tikai ar Kultūras ministrijas funkciju aprakstu, tad par nācijas kultūru var runāt visai nosacīti. Un tagad varbūt ir loģiski kā vecos laikos gaidīt, ka literatūras stundu samazināšanai sekos arī kāds skolās aizliegtās literatūras saraksts. Vai ne?
7. novembrī, plkst. 16.00 Latvijas Neredzīgo bibliotēka sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju aicina uz brāļu Kaudzīšu grāmatas “Mērnieku laiki” Braila rakstā atvēršanas svētkiem. Svētki notiks Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, Mūkusalas ielā 3 (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā) un tos bagātinās taustāma izstāde ar visiem grāmatas pielāgotajiem izdevumiem audio formātā un neredzīgo rakstā, ieskaitot 1928. gadā Braila rakstā ar roku pārrakstīto “Mērnieku laiki” pirmizdevumu.
Gvadelupas rakstniece Marize Kondi piektdien ieguvusi Jaunās akadēmijas balvu, kas tika radīta kā alternatīva Nobela prēmijai literatūrā, kuru šogad izlemts nepasniegt.
Izdevniecība Zvaigzne ABC pērn laida klajā franču rakstnieka un žurnālista Kristofa Onodibio romānu Ienirt – stāstu par to, kā Cēzars meklē Pasu – sievieti, kuru viņš kaislīgi mīl un kura pirms vairākiem mēnešiem devusies nezināmā virzienā, atstādama viņu vienu ar abu mazo dēliņu. Lai dēls iepazītu māti, vīrietis atklāj viņu mīlestības stāstu – iepazīšanos, iemīlēšanos, bērna piedzimšanu...