Teju identiska situācija kā ar drukātās preses izplatīšanu izveidojusies grāmatniecības nozarē – viena valdība ir kaut ko pasākusi, atnākusi cita valdība, un nav turpinājuma. Grāmatniecības nozarei vajadzīga palīdzība – gan iekšējā tirgū, gan eksportā, un abas šīs vajadzības nostādītas savstarpēji konkurējošās attiecībās.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija prasa pievienotās vērtības nodokļa likmi atlikt atpakaļ uz 5%, kā tas bija pirms krīzes. Šobrīd valstī nekādas krīzes nav, nauda ir. Tātad grāmatu ražošanai kā sabiedriski nozīmīgai lietai vajadzētu nākt pretī. Tāpat kā tas izdarīts ar dārzeņiem, jo tie veselīgi miesai, grāmatas attiecīgi - garam. Bet ir arī otra vajadzība. Pirms trim gadiem nolūkā veicināt latviešu literatūru ārpus valsts robežām ar valdības atbalstu tika nodibināta platforma Latvian Literature. Tā ir gan interneta vietne, gan cilvēki, kas rūpējas par rakstnieku un izdevniecību dalību starptautiskā izstādē, gan granti latviešu autoru tulkošanai.
Introvertais rakstnieks jāglābj
Platformas tēls - Introvertais latviešu rakstnieks - guvis lielisku atpazīstamību, paveiktais darbs tiek augstu novērtēts, taču nauda beigusies. Platformas mājaslapā tikšķ simbolisks pulkstenis līdz valsts budžeta sarunu sākumam un lūgums - nedzēs ārā. Atlikušas padsmit dienas, un kultūras vajadzības politiķu prioritāšu sarakstos parasti nav tajā augšgalā. Tāpēc rakstniekiem no Finanšu ministrijas neoficiāli jau pienākušas sliktas ziņas. Nebūs tā, ka atbalstītas tiks abas vēlmes - gan PVN samazināšana no 12% uz 5%, gan rakstniecības eksporta finansēšana. Tai nepieciešami 277 000 eiro gadā, kas salīdzinājumā ar citu kultūras jomu budžetiem tāds nieks vien ir. (Piemēram, tādai ekskluzīvai lietai kā opera pērn atvēlēts ap 9 miljoni eiro.) Vai nu, vai nu... un jāizvēlas pašiem. Latvian Literature vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas spriež, ka rakstniekiem, dodoties plašajā pasaulē, no samazinātā PVN nekāda taustāma labuma nebūs. Izstādēm nepieciešamos eksemplārus izdevniecības tāpat par velti piešķir. Taču ir nepieciešama nauda, lai Londonas grāmatu tirgus veicinātās iestrādes netiktu izsētas vējā.
Plāns nostrādājis
Lībiešu rakstnieks un dzejnieks Valts Ernštreits, kurš ar Latvian Literature atbalstu pats šogad bija veiksmīgi piedalījies vērienīgajā grāmatu pasākumā Londonā, Neatkarīgajai stāsta, ka triju gadu laikā ir panākta ievērojama latviešu autoru atpazīstamība un jautājums - kā to tagad nepazaudēt. Literatūras platforma rakstniecības atbalstam nodrošinājusi divas atslēgas lietas. Pirmkārt, atbalsta sistēmu latviešu literatūras tulkošanai citās valodās, jo grozies, kā gribi - lai eksportētu, ir jāpārvar valodas barjera. Un otrkārt - mārketinga aktivitātes. «Tagad latviešu literatūra ir iespiedusies Eiropas tirgū. Plāns ir nostrādājis - cilvēki zina Latviju. Ja tagad nauda tiks atņemta, visas šīs iestrādes un panākumi būs noskaloti podā, un, lai otrreiz ieietu šajā tirgū, viss būs atkal jāsāk no nulles. Tā mums Latvijā ir problēma daudzās jomās - iedod naudu, lai kaut ko labu palaistu, iedarbinātu, bet pēc tam, ja nepieciešami līdzekļi uzturēšanai, sāk šķobīties,» tā spriež Valts Ernštreits, un Latvian Literature budžeta skaitļi viņa teikto pilnībā apstiprina. Lai šo programmu turpinātu, vajadzīgi 277 tūkstoši gadā, bet budžeta prognoze 2020. gadam ir 72 tūkstoši.
Kurā kājā šaut?
Kultūras ministrija gan sola, ka naudu prasīs. Prasīja jau šim gadam, bet valdība naudu nepiešķīra un Latvijas literatūras eksporta pēctecības nodrošināšanai 100 000 eiro tika novirzīti no Valsts kultūrkapitāla fonda. Kaut kā izlāpījās. Tagad ministrija prasa naudu literatūras eksportam valsts budžeta prioritātēs - Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu turpināšanai 2020., 2021., gan 2022. gadā. Ministrija uzsver, ka «Latvijas literāti ir ļoti talantīgi, to darbi spēcīgi un pieprasīti ne vien pašmāju, bet arī starptautiskajos tirgos; Latvian Literature, LIAA un LI, KM komanda spēj cienīgi, interesanti (#iamintrovert kampaņa) un rezultatīvi iznest mūsu literātu veikumu starptautiskajā arēnā». Respektīvi - atdeve ir, un viss, kas šobrīd papildus nepieciešams labi uzsāktā darba turpināšanai, ir finanšu resursi. Taču Finanšu ministrijas neoficiālais nosacījums, ka atbalstīts tiks tikai viens pasākums - vai nu literatūras eksports, vai PVN samazināšana grāmatām -, nozari nostāda visai sarežģītā situācijā. Jo arī grāmatu izdevēju ierosmi Kultūras ministrija atbalsta.
Nepieciešami abi pasākumi
Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidro, ka PVN likmes samazināšana uz 5% grāmatām noteikti dotu pozitīvu stimulu grāmatniecības un literatūras nozaru attīstībai un ļautu grāmatām kļūt pieejamākām sabiedrībai: «Laikā no 2004. līdz 2009. gadam grāmatām jau tika piemērota 5% PVN likme, kas ekonomiskās krīzes laikā tika vispirms paaugstināta līdz 23%, bet pēc tam samazināta līdz 12%, līdz ar to atgriešanās pie 5% PVN likmes grāmatniecības nozarē pēc būtības iezīmētu krīzes laika beigas.» Sarunas starp Kultūras un Finanšu ministrijām jau sākušās, bet nav šaubu, ka pēdējais vārds tajās piederēs tieši Finanšu ministrijai.
Nav tā, ka cilvēki vairs nelasītu grāmatas. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka skaidro, ka kopējos skaitļus ietekmē tādi bestselleri kā Krēsla vai Harijs Poters un pēdējos gados nekas tiem līdzīgs nav sacerēts un izdots. Visi izdevēji gaida. Taču kopumā lasīšanas tradīcija sabiedrībā tiek sekmīgi saglabāta, lasīšanas veicināšanas programmas darbojas. Vecāki pērk grāmatas bērniem. Bet grāmatas ir dārgas - tas ir fakts. Nodokļa samazināšana padarītu tās pieejamākas. Protams, jautājums, vai nodokļa samazinājums proporcionāli atspoguļotos grāmatnīcās. Renāte Punka apgalvo, ka jā, un, ja tā, tad atbalstāmi būtu abi literatūras veicināšanas pasākumi - gan latviešu literatūras eksports, gan grāmatu lasīšana pašmāju tirgū.
