Eiropas Savienības balvu literatūrā saņēmusi Laura Vinogradova par garstāstu "Upe"

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības (ES) balvu literatūrā saņēmusi autore Laura Vinogradova par garstāstu "Upe", laureātu paziņošanas pasākumā pavēstīja Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) priekšsēdētājs, literatūrzinātnieks, rakstnieks Arno Jundze.

Kā aģentūru LETA informēja Jundze, balvu piešķir jauniem, pārsteidzošiem un daudzsološiem prozas autoriem, un tās mērķis ir pamanīt un aktualizēt jaunas literārās balsis visā Eiropā.

Pēc viņa paustā, Vinogradovas garstāsts "Upe" tika pamanīts jau Latvijas Literatūras gada balvas atlasē, ierindojoties starp četriem balvai nominētajiem prozas darbiem 2021.gadā. Jundze norādīja, ka "Upe" pārsteidz ar spēju ievilināt lasītāju teksta plūdumā, tas ir vēstījums par to, ka bēgšana no sevis spēj radīt tikai vientulību. Vinogradova savu literāro ceļu uzsāka kā bērnu grāmatu autore. Savukārt 2018.gadā apgādā "Zvaigzne ABC" iznāca viņas stāstu krājums "Izelpas", kā arī stāstu krājums bērniem "Lāču kalns".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka ES balva literatūrā ir nozīmīga iniciatīva literārās rakstniecības stiprināšanai un stimulēšanai visā Eiropā - tās valodu daudzbalsībā un savdabībā. Viņa ieskatā, jaunās literārās balsis ļauj sadzirdēt un atklāt katrā Eiropas reģionā tapušos vēstījumus un katra autora unikālo rokrakstu, kas sniedz laikmeta liecību par Eiropu te un tagad.

"Jaunajiem prozas autoriem tā ir iespēja tikt pamanītiem, tulkotiem, izdotiem citās valodās - uzrunāt jaunas auditorijas un tikt starptautiski novērtētiem. Vēlos sveikt visus Latvijas autorus, kuri šogad tika nominēti šai balvai - Janu Egli, Rasu Bugavičuti-Pēci, Svenu Kuzminu - un sumināt rakstnieci Vinogradovu, kuras metaforiski piesātinātais un emocionāli jūtīgais garstāsts "Upe", kas izlolots apgādā "Zvaigzne ABC", izvēlēts par 2021.gada laureātu," norādīja Puntulis.

Uz balvu šogad pretendēja vairāk nekā 50 rakstnieki no 14 valstīm - Albānija, Armēnija, Bulgārija, Čehijas Republika, Islande, Latvija, Malta, Moldova, Nīderlande, Portugāle. Serbija, Slovēnija, Zviedrija, Tunisija. No Latvijas tai tika izvirzīti arī rakstnieki Kuzmins, Egle un Bugavičute-Pēce.

Autorus un darbus vērtēšanai pieteica Latvijas izdevēji un tos vērtēja Nacionālā žūrija. Nacionālās žūrijas sastāvā strādāja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāve Renāte Punka, platformas "Latvian Literature" pārstāve Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, Latvijas grāmatu tirgotāju pārstāve Kristīne Pīkenena un kultūras žurnāliste Santa Remere.

Žūrijas priekšsēdētājs bija Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs, rakstnieks Jundze. Nacionālās žūrijas balvai izvirzītos autorus un darbus apstiprināja un uzvarētāju noteica starptautiskais konsorcijs - Eiropas Rakstnieku padome, Eiropas Grāmatizdevēju federācija un Eiropas un Starptautiskā Grāmattirgotāju Federācija.

Balvai autorus var izvirzīti ES un ārpus tās robežām esošas Eiropas valstis. Līdz šim balvu saņēmuši trīs Latvijas prozas autori - Inga Žolude par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam", Jānis Joņevs par romānu "Jelgava 94" un Osvalds Zebris par romānu "Gaiļu kalna ēnā". Balvas piešķiršana autoriem un literārajiem darbiem paver plašāku publicitāti un redzamību Eiropā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!