Lauksaimnieki nosūtījuši vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam, Vides un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kā arī Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, lūdzot tūlītēju valsts rīcību, lai palīdzētu migrējošo sugu dzīvnieku nodarīto postījumu seku mazināšanai.
Daudzviet Rietumeiropā zemnieku saimniecībās jau sācies ražas novākšanas laiks – kontinenta dienvidos strauji nogatavojas zemenes, bet ziemeļos sāk ievākt sparģeļus, redīsus un lapu salātus. Taču šogad liela daļa ražas var palikt uz lauka un aiziet bojā, jo akūti trūkst tās vācēju.
Eiropas Komisija uzskata – ir nepareizi, ka lielākā daļa tiešmaksājumu nonāk vien nelielā daļā saimniecību un no nākamā gada vēlas uzlikt griestus – ne vairāk kā simt tūkstoši uz vienu saimniecību. Latvijas pozīcija aizvien ir atturīga: griestus vajagot, bet ne tik zemus, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.
No kredītu piešķiršanas viedokļa lauksaimnieki nav labi novērtēti, un tas kavē nozares attīstību, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē pauda Latvijas lauku un konsultāciju izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kuram piekrita arī klātesošie lauksaimnieki.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtībā, informēja padomē.
Zemkopības ministrija (ZM) pēc Rucavas novada lauksaimnieku lūguma neizsludinās ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā, jo pēc Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, pašreizējā situācija novadā neatbilst dabas katastrofas apstākļiem, skaidroja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Valsts kontroles Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomes salīdzinājums ar slēgtu klubiņu, kas darbojoties, tikai savu interešu vadīts, aizskāris daudzus lauksaimniecībā un citās nozarēs strādājošos, jo īpaši tāpēc, ka darbošanās nevalstiskās organizācijās lielākoties netiek atalgota.
A/s Rīgas dzirnavnieks direktore un valdes locekle Anita Skudra norāda, ka šobrīd ir nepieciešams daudz lielāks lauksaimnieku lobijs Eiropas Parlamentā, nekā tas bijis līdz šim. Pašreiz Eiropā notiek diskusijas par daudziem priekšlikumiem regulējumos kopējā lauksaimniecības politikā, kas būtiski ietekmēs Latvijas lauksaimniekus, tostarp graudkopjus.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir saņēmis informāciju no daudziem lauksaimniekiem par dabas apstākļu postījumiem laukiem, tāpēc sniedzam skaidrojumu, kā rīkoties šādos gadījumos.
Valsts atbalstā lauksaimniekiem no programmas "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8,72 miljoni eiro, tostarp lielāko daļu jeb 6,107 miljonus eiro novirzīs lopkopības nozares attīstībai, paredz vadības atbalstītie noteikumi programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai".
Piektdien, 14. decembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apspriedās ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju vadību un pārrunāja ceturtdien, 13. decembrī, Baltijas valstu lauksaimnieku rīkotās akcijas Briselē, lai pievērstu citu ES dalībvalstu vadītāju un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgajam tiešo maksājumu sadalījumam, kas diskriminē vairāku valstu zemniekus un nostāda viņus nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.
Apmēram 200 Baltijas valstu lauksaimnieki, pievienojoties zemniekiem no Čehijas, Polijas un Slovākijas, ceturtdien Briselē piedalījās protestā par godīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienībā (ES), pastāstīja Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Ir neformāli signāli, ka Eiropas Komisija (EK) varētu piešķirt atbalstu šīs vasaras ilgstošā sausuma dēļ zaudējumus cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua.
Ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Kamēr Latvijā lauksaimniekus satrauc ilgstošais sausuma periods, tikmēr lauksaimnieki Lielbritānijā satraukušies, ka latviešu strādnieki sākuši migrēt uz fermām Nīderlandē un Vācijā.
Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).