Lauksaimnieki

Piektdien, 14. decembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apspriedās ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju vadību un pārrunāja ceturtdien, 13. decembrī, Baltijas valstu lauksaimnieku rīkotās akcijas Briselē, lai pievērstu citu ES dalībvalstu vadītāju un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgajam tiešo maksājumu sadalījumam, kas diskriminē vairāku valstu zemniekus un nostāda viņus nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Apmēram 200 Baltijas valstu lauksaimnieki, pievienojoties zemniekiem no Čehijas, Polijas un Slovākijas, ceturtdien Briselē piedalījās protestā par godīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienībā (ES), pastāstīja Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki šodien Briselē piedalīsies protesta akcijās, pastāvot par godīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.

Ir neformāli signāli, ka Eiropas Komisija (EK) varētu piešķirt atbalstu šīs vasaras ilgstošā sausuma dēļ zaudējumus cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua.

Ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kamēr Latvijā lauksaimniekus satrauc ilgstošais sausuma periods, tikmēr lauksaimnieki Lielbritānijā satraukušies, ka latviešu strādnieki sākuši migrēt uz fermām Nīderlandē un Vācijā.

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Latvijas lauksaimnieki vēlas cīnīties ar migrējošajām zosīm, kas barības meklējumos patukšo sējumus, vēstīja "LNT Ziņas".

Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

"Zemnieku saeima" šodien ārkārtas sēdē nolēma, ka tomēr nelūgs valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.

Latvija iegūs Eiropas Solidaritātes fonda naudu meliorācijas sistēmu atjaunošanai pēc šī rudens plūdiem, savukārt par tieša atbalsta sniegšanu cietušajiem lauksaimniekiem vēl ir daudz neskaidrību, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Koalīcija vienojusies, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē.

Plūdi Latvijas lauksaimniekiem provizoriski ir radījuši 37,3 miljonu eiro zaudējumus, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Latvijas lauksaimnieki ir noskaņoti pret obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) iegādi gadījumos, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Lielākā daļa graudu Latvijā ir novākti, bet labības novākšana intensīvi turpināsies vēl šonedēļ un, iespējams, arī nākamās nedēļas pirmajās dienās, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50-60 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs norādījis, ka situācija ar ražas novākšanu ne tikai Latgalē, bet nu jau arī Kurzemē ir tuvu ārkārtējai. Lauki daudzviet ir applūduši un zeme ir pārāk slapja, lai uz tās uzbrauktu ar kādu smago tehniku. Pieļaujot, ka vismaz daļu ražas vēl izdosies novākt, zemnieki jau pauž bažas par tās kvalitāti.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šorīt devies uz stipro lietavu un plūdu skartajām teritorijām Latgalē, lai tiktos ar lauksaimniekiem un pašvaldībām un klātienē iepazītos ar situāciju un apzinātu lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus.

Organizācijām, kas pārstāv Latvijas lauksaimnieku, zivsaimnieku, mežsaimnieku, Latvijas pārtikas ražotāju un pārstrādātāju nozares, nav pieņemama atsevišķu politisko organizāciju un institūciju vēlme savas revolucionārās pārliecības dēļ pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Šāda vēlme “šūpot” ministra krēslu, par pamatu ņemot sarunas, kuru prettiesiskās darbības vēl joprojām nav pierādītas, ir nekas cits, kā vēlme priekšvēlēšanu laikā musināt sabiedrību ar populistiskiem paziņojumiem un akcijām. Mēs saprotam, ka atsevišķi politiskie spēki pēc pašvaldību vēlēšanām vēl joprojām dzīvo eiforijā un ir vēlme aktīvi rīkoties, bet mums nav saprotams, kādēļ ir vēlme traucēt darbu ministram, kurš savus profesionālos pienākumus pilda ļoti augstā līmenī.

Šī gada jūnija sākumā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu par noziedzīgu grupu, kura pagājušā gada sākumā un pavasara - vasaras mēnešos, izvietojot viltus sludinājumus portālos, piedāvāja iegādāties neeksistējošu lauksaimniecības tehniku. Tādā veidā grupas dalībnieki no interesentiem izkrāpa avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Šī gada 6.jūnijā kriminālprocess tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.