Lauksaimnieki

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieku apdrošināšanas polišu izmaksu daļējai segšanai Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad izmaksājis 10,766 miljonus eiro, liecina LAD publicētā informācija.

Lauksaimnieki neapmierināti ar ekoshēmu apjomu un tiešmaksājumu apmēru, ceturtdien lauksaimnieku ārkārtas sapulcē novēroja aģentūra LETA.

Kaut arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji augošās izejvielu, piemēram, degvielas un minerālmēslu, cenas radīja bažas par to, cik veiksmīgi izdosies pastāvēt Latvijas lauksaimniecības nozarei, pašreizējā situācija nav vērtējama kā slikta, un daudzos segmentos ražošanas apjomi pieaug. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka nozare nonākusi krīzes situācijā, un šodien, 2. novembrī, biedrība "Zemnieku saeima" Slampes kultūras pilī rīko ārkārtas lauksaimnieku sapulci, lai vienotos par izmaiņām, kas nekavējoties jāveic Zemkopības ministrijai (ZM).

Pamatu pamats lauksaimnieku drošībai pret dabas stihiju postījumiem ir apdrošināšana, intervijā aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Šogad Latvijā lielākoties laika apstākļi bijuši optimāli sējas darbu veikšanai, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Otrdien, 12.septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem.

No 1.septembra līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests aicina lauksaimniekus iesniegt projektus divos "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos: "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Zemkopības ministrija (ZM) jūlijā piešķirto Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalstu dažādu dalībvalstu lauksaimniecības krīžu seku mazināšanai varētu nepiešķirt tikai piena nozarei, kā uz to sākotnēji uzstāja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijā ražojošo saimniecību skaits katru gadu ir diezgan konstants, bet notiks to pārstrukturizācija, tostarp atsevišķas piensaimniecības pārtrauks nodarboties ar piena lopkopību, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 17 Latvijas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas (NVO), Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicināti neatbalstīt Dabas atjaunošanas regulu, informē organizāciju pārstāvji.

Latvija lauksaimniecības nozares atbalstam no Eiropas Savienības (ES) saņems papildu 6,797 miljonus eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valdība otrdien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.-2027.gada plānošanas periodā, aģentūru LETA informēja ZM.

Liela daļa cilvēku, dzirdot par kokvilnu, automātiski domā par dabīgu materiālu. Bet kokvilna gadu gaitā ir izpelnījusies netīrākās kultūras titulu, jo tajā tiek plaši izmantoti pesticīdi.

Latvijas lauksaimniekiem par iekšējo tirgu jāuzskata viss 450 miljonus iedzīvotāju aptverošais Eiropas Savienības (ES) tirgus, tikšanās laikā ar zemkopības ministru Didzi Šmitu (AS) uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Zemkopības ministrijai ir jāpanāk piena iepirkumu cenu palielināšana līdz Lietuvas līmenim, norāda Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Sniega sega mazinājusi lauksaimnieku bažas par kailsalu, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

No šī gada samazinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) piemēros lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, paredz pērn septembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par nekustā īpašuma nodokli.

No 2023.gada līdz 2027.gadam gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts būtisks atbalsts - kopumā 55,1 milj.EUR apmērā, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā.

Latvijas lauksaimnieki, kas piedalās Igaunijas lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmuma "eAgronom" oglekļa programmā, ģenerētos oglekļa kredītus varēs pārdot uzņēmumiem visā pasaulē, informē "eAgronom" pārstāvji.