Lauksaimnieki neapmierināti ar ekoshēmu apjomu un tiešmaksājumu apmēru, ceturtdien lauksaimnieku ārkārtas sapulcē novēroja aģentūra LETA.
Lauksaimnieki pauda neapmierinātību, ka, lai gan jaunajā 2023.-2027.gada plānošanas periodā palielinājies finansējums tiešmaksājumiem, lauksaimnieki saņems mazāk atbalsta.
Tāpat sapulces dalībnieki norādīja, ka sešas ekoshēmas ir pārāk daudz un to skaitu nepieciešams samazināt.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji gan atzīmēja, ka saimniecībām ar platību zem 150 hektāriem, kopējais atbalsta apmērs palielināsies. Turklāt Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu iespējams grozīt tikai reizi gadā.
Vienlaikus lauksaimnieki pauda neapmierinātību ar birokrātiskā sloga palielināšanos, tostarp grūtībām izmantot lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmu.
Lauksaimnieki stāstīja, ka sistēma nav gatava, bet lauksaimniekiem jau ir jāiesniedz sīkumaina informācija, kas nevis atvieglo informācijas iesniegšanu, bet to apgrūtina.
Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka norīkojis veikt iekšējo auditu LIZ pārvaldības sistēmas nepilnību konstatēšanai. Izmeklēšanas rezultātiem jābūt gataviem līdz 10.novembrim.
ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, atbildot uz lauksaimnieku sašutumu, norādīja, ka "šogad debatei par LIZ sistēmu tiks pielikts punkts, bet pie sarunām atgriezīsies, kad sistēma būs gatavā".
Lauksaimnieku ārkārtas sapulci rīko biedrība "Zemnieku saeima".
"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība - 54%, piena lopkopība - 38%, citas nozares - 8%) un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.