LAD: Atsevišķas piensaimniecības pārtrauks nodarboties ar piena lopkopību

Latvijā ražojošo saimniecību skaits katru gadu ir diezgan konstants, bet notiks to pārstrukturizācija, tostarp atsevišķas piensaimniecības pārtrauks nodarboties ar piena lopkopību, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka vidējā saimniecība Latvijā kļūst lielāka. Saimniecības, kas ražo tirgum un kurām ir ieņēmumi no lauksaimniecības, piesakās arī bezakcīzes degvielai. Aptuveni 17 000 saimniecību iesniedz gada pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam.

Vienlaikus Krūmiņs norādīja, ka ne tikai Latvijā, bet visās ES valstīs jaunā paaudze, jaunie lauksaimnieki ir diezgan kūtri uz ienākšanu lauksaimniecībā un saimniekošanā.

"Tie, kas nāk klāt un virzās ražojošās lauksaimniecības virzienā, ir apmēram 300 jauni pieteikumi gadā, vairāk ir gadījumu, kad saimniecības tiek mantotas, kāds aizgājis aizsaulē, kāds cits zemi mantojis, vai zeme tiek sadalīta starp mantiniekiem," teica LAD direktors.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka bezakcīzes degvielas pieteikumu skaits ir diezgan konstants katru gadu, viņš norādīja, ka arī to, kas likvidē savas saimniecības katru gadu, varētu būt aptuveni 300. "Mēs šajā jautājumā vairāk skatāmies uz apsaimniekotajām platībām, un ražojošām saimniecībām šīs platības gadu no gada ir diezgan nemainīgas, ar nedaudz augošu tendenci," skaidroja Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka nozares, kurās darbojas jaunie lauksaimnieki, ir dažādas - ir tādi, kas audzē dažādus ārstniecības augus, un tādi, kas audzē arbūzus un melones. Krūmiņš skaidroja, ka jauno lauksaimnieku politika vairāk ir veidota uz mazāku zemju platību apsaimniekošanu, bet, lai nodarbotos ar graudkopību, ar pāris tūkstošu investīcijām starta kapitālam ir diezgan pagrūti.

"Graudkopībā ienākt grūtāk ir arī tādēļ, ka tās auglīgās zemes, kas ir Latvijā, ir apsaimniekotas. Arī ministrijas politika bija, ka jauno, mazo lauksaimnieku segmentā vairāk atbalstīt tos, kas strādās ar dažāda veida dzīvniekiem, ar dārzeņkopību vai ilggadīgiem stādījumiem," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš stāstīja, ka, piemēram, dārzeņu audzēšanas sākšanā starta investīcijas nav nepieciešamas tik lielas, tādēļ jaunajiem lauksaimniekiem paredzētie 40 000 eiro vai mazajiem lauksaimniekiem 15 000 eiro ir pietiekami liels atbalsts starta kapitālā.

Jaunajā periodā šīs atbalsta summas būs vēl lielākas, piebilda Krūmiņš.