Aptaujātie lauksaimnieki norāda uz problēmām darbaspēka piesaistē

Lauksaimniecības jomā galvenās problēmas darbinieku piesaistē ir darbinieku motivācijas trūkums un darbinieku neesamība konkrētos reģionos, kur atrodas potenciālās darba vietas, noskaidrots Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvju veiktajā lauksaimnieku aptaujā.

Šos iemeslu kā galvenās problēmas darbinieku piesaistē minējuši attiecīgi 68% un 54% respondentu, kamēr trešā populārākā problēma darbinieku piesaistē ir nespēja konkurēt ar atalgojumu, salīdzinot ar citām nozarēm, ko atzīmējuši 46% respondentu. Tāpat pie populārākajiem iemesliem atzīmētas sarežģītas birokrātiskās prasības trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai.

Aptaujātie lauksaimnieki par biežākajām motivācijas problēmām darbinieku vidū minējuši labvēlīgos valsts sociālos atbalstus nestrādājošām personām, kas attur ļaudis no maz atalgota darba darīšanas, zemu atalgojumu, nepievilcīgus darba pienākumus, saimniecības atrašanās vietu, zināšanu trūkumu un slikto darba prestižu. Tāpat pie motivācijas problēmām darba saimniecībās minēts alkoholisms, nepastāvība, darbinieka vēlme strādāt bez līguma un sezonas darbu ilgais darba laiks.

Pēc aptaujas datiem, lauksaimniecības sfērā visvairāk nepieciešami transporta tehnikas vadītāji, roku darba veicēji, fiziski smaga roku darba veicēji, atsevišķu nozaru speciālisti un mehāniķi.

No aptaujātajiem lauksaimniekiem teju puse - 47% - ir gatavi darbiniekiem piedāvāt atalgojumu no 500 līdz 1000 eiro, 22% - zem 500 eiro, bet 20% - no 1000 līdz 1500 eiro. Visvairāk lauksaimniekiem nepieciešami sezonas darbinieki (katrai otrajai saimniecībai), pilna laika nodarbinātie (katrai trešajai saimniecībai), bet nepilna laika darbinieki nepieciešami katrai ceturtajai.

Aptaujā noskaidrots, ka darbaspēka trūkums būtiski kavē saimniecību attīstību - uz to norādījuši 50% respondentu, darbos vairāk jāiesaista ģimenes locekļi (46% respondentu), rodas pārslodze esošajiem darbiniekiem (44% respondentu), ierobežo ienākumu gūšanas iespējas (41% respondentu), kavē savlaicīgu ražas novākšanu (37% respondentu).

Tāpat aptaujā vaicāts, vai ieviestie atvieglojumi Ukrainas bēgļiem varētu palīdzēt risināt darbaspēka piesaistes problēmas. Mazāk nekā puse aptaujāto - 45% - uzskata, ka šie nosacījumi varētu palīdzēt darbaspēka piesaistei, bet 55% uzskata, ka ieviestie atvieglojumi nepalīdzēs.

Respondenti, atbildot uz jautājumiem par iespējām nodarbināt Ukrainas bēgļus, pauduši šaubas par šo personu darbaspējām, ņemot vērā, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir mātes ar bērniem un, iespējams, pilsētnieki. Tāpat aptaujas dalībnieki pauduši bažas, ka pašlaik lielākā daļa Ukrainas bēgļu tiek izmitināti Rīgā un tās tuvumā, lai gan darbaspēks saimniecībās nepieciešams laukos.

Aptaujātie lauksaimnieki Ukrainas bēgļus visplašāk būtu gatavi piesaistīt lauku un noliktavu darbiem, sezonas darbiem.

Latvijas Zemnieku federācijas biedru kopsapulcē, runājot par nodarbinātības jautājumiem, premjera Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) atzīmēja, ka, viņas ieskatā, pieņemtais tiesiskais regulējums, kas noņem sarežģījumus Ukrainas bēgļiem tikt pieņemtiem darbā palīdzēs abām pusēm - gan Latvijas darba devējiem, gan arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri, bēgot no kara šausmām, nonākuši Latvijā.

Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzrunā, konkrēti nenorādot par kādas valsts pārstāvjiem viņš runā, pauda, ka pēdējā laikā nav mainījis pārliecību, ka viesstrādnieki nav Latvijas ekonomikas attīstības virziens. "Mums ir pietiekami daudz zinošu, jaunu cilvēku, kas ir gatavi strādāt, strādāt ar jaunām tehnoloģijām un jaunām iekārtām. Droši vien tas būtu tas pareizākais virziens, kur mums iet," teica ministrs.

Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvju aptauja veikta šogad gada martā. Tajā piedalījās 92 lauksaimniecības saimniecības.