Zemkopības organizācijas: VARAM ministrs grauj Latvijas attīstības pamatus

Šodien lauksaimnieku organizācijas, kuras pārstāv aptuveni 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību, ar tām sniegto mandātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministram Artūram Tomam Plešam iesniedza prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas sabiedrības šķelšanu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Vienlaikus organizāciju pārstāvji brīdina - ja ministrs turpinās izvairīties no dialoga, visticamāk tiks uzsākts protestu vilnis visā Latvijā un pieprasīta Pleša demisija.

Biedrību iesniegtajā trīs punktu prasībā iekļautas sekojošas prasības:

• VARAM ministram Artūram Tomam Plešam ir nekavējoties jāatvainojas nozarei par viņa vadītā Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) īstenoto projektu, kura ietvaros par nodokļu maksātāju līdzekļiem vairāk nekā 80 000 eiro apmērā sabiedrībā tiek izplatīta naidu kurinoša un sabiedrību šķeļoša informācija par Latvijas lauksaimniekiem, tos dēvējot par “masu slepkavām”.
• turpmāk, piešķirot finansējumu aktivitātes “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” projektiem, satura izstrādē pieaicināt kompetentus nozares ekspertus un zinātniekus: lauksaimniekus, mežsaimniekus un augstāko izglītības iestāžu pārstāvjus, nevis tikai vides organizāciju pārstāvjus. Tādejādi maksimāli izslēdzot zinātniski nepamatotas, naidu kurinošas un vienpusējas vai klaji nepatiesas informācijas publiskošanu, kas tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
• pārskatīt LVAF padomes sastāvu, tajā iekļaujot attiecīgi 1 pārstāvi no lauksaimnieku, 1 no mežsaimnieku un 1 no vides organizāciju puses, tā sekmējot nozaru attīstību un ilgtspēju, kā arī atjaunot agrāk pastāvējušo lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides organizāciju konsultatīvo padomi, lai uzsāktu jēgpilnu un konstruktīvu dialogu ar vides organizācijām.

“Ministrs ir pieļāvis, ka sabiedrībā tiek izplatīta nepamatota un naidu kurinoša informācija par Latvijas zemniekiem, tāpēc mēs pieprasām ne tikai ministra atvainošanos, bet arī uzstājam, lai turpmāk sabiedrības vides apziņas veidošanas projektos tiktu iekļauta prasība satura veidošanā pieaicināt kompetentus nozares ekspertus - lauksaimniekus, mežsaimniekus un zinātniekus. Tikai tā varēsim būt droši, ka iedzīvotāji Latvijā saņem objektīvu informāciju, un būtu tikai pašsaprotami, ja arī ministrs iestātos par satura un informācijas objektivitāti kā demokrātiskas valsts vērtību,” uzsver biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka.

Plešs arī paudis publisku viedokli par lauksaimniecības nozares maznozīmīgumu, kas neatbilst reālajai situācijai, norādot, ka “lauksaimniecības nozare nodokļos samaksā daudz mazāk nekā saņem no publiskiem līdzekļiem” un “lauksaimniecība kopumā ir lielākais vides slodzes un draudu avots attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzību un to aizsardzības stāvokļa vērtējumu.”

Lauksaimniecība un mežsaimniecība Latvijas ekonomikā ir būtiskas nozares, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku un koksnes resursiem plašā sortimentā, kā arī nodarbina tūkstošiem iedzīvotāju Latvijas lauku reģionos un pilsētās, dodot arī būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikai.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares 2020. gadā kopā veidojušas ap 40% no kopējā Latvijas eksporta. Turklāt ar katru gadu lauksaimniecības un mežsaimniecības platības turpina pieaugt. 2020. gadā Latvijā kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi, sasniedzot 1,96 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir 36% no visas zemes Latvijā, savukārt ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits sasniedz 69 tūkstošus. Tikmēr meža platības pērn atbilstoši Latvijas meža definīcijai sasniegušas 3285 tūkstošus hektāru, veidojot ap 2% platības pieaugumu pret 2010.gadu. Savukārt kopējās krājas apjoms 10 gadu laikā pieaudzis par aptuveni 7,4%, sasniedzot 682 milj. m3, kas liecina par to, ka Latvijā pastāv ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, ilgtermiņā palielinot mežu krāju. Ik gadu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektors VID administrētajos nodokļos nomaksā ap 170 miljoniem eiro.

“Lauksaimnieku ieguldījums Latvijas ekonomikā ir neapstrīdams, tāpēc ministra retorika liek uzdot jautājumus. Salīdzinājumam, šogad un turpmāk ārstniecības personu darba samaksai valsts budžetā ar lielām grūtībām tikai atvēlēti 180 miljoni gadā, kas ir teju identisks līdzekļu apjoms no lauksaimnieku dotās artavas valsts budžetam. Šādi izteikumi ir diezgan demagoģiski, jo lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pienesums netiek skatīts kontekstā ar pozitīvo efektu saistītajās nozarēs (pārtikas rūpniecība, transports, izejvielu tirdzniecība, utt.), kā arī teritoriālās attīstības kontekstā. Man gribētos cerēt, ka ministra sacītais attiecībā uz lauksaimniecības nozares ekonomisko pienesumu Latvijas attīstībai ir pārpratums ,” atzīst biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Kā sabiedrības maldināšanu apvienotās lauksaimnieku organizācijas redz arī mērķtiecīgi izplatīto informāciju par lauksaimnieku it kā negatīvo nostāju attiecībā uz Zaļā kursa ieviešanu, šajā diskusijā ļoti bieži pretnostatot dažādus lauksaimniecības veidus.

“Visas organizācijas, kuras parakstījušas prasību, atbalsta Eiropas zaļo kursu un tā mērķus. Jau vairāk nekā 2 gadus lauksaimnieku organizācijas strādā pie loģiskas zaļā kursa mērķu ieviešanas, līdz ar to norobežojamies no jebkādiem VARAM ministra apgalvojumiem, kas vērsti uz pretējas informācijas izplatīšanu. Lauksaimnieki un mežsaimnieki ir par zaļā kursa ieviešanu, šis protests nav saistīts ar zaļo kursu, bet klaju sabiedrības šķelšanu par valsts budžeta naudu. Uzskatām, ka tas nekādā veidā neveicina Latvijas dažādo lauksaimniecības veidu līdzāspastāvēšanu un attīstību, bet rada apzinātu šķelšanu “labajos un sliktajos”, draudot ar Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības bojāeju,“ uzsver Indulis Jansons, biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs.

Iesniegtajā prasībā VARAM ministram apvienojušās virkne organizāciju - "Zemnieku saeima", "Latvijas meža īpašnieku biedrība", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" un "Lauksaimnieku apvienība",, kuras kopumā apvieno gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību, un kuri apsaimnieko ap 70% Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes.