Lauksaimnieki

"Zemnieku saeima" šodien ārkārtas sēdē nolēma, ka tomēr nelūgs valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.

Latvija iegūs Eiropas Solidaritātes fonda naudu meliorācijas sistēmu atjaunošanai pēc šī rudens plūdiem, savukārt par tieša atbalsta sniegšanu cietušajiem lauksaimniekiem vēl ir daudz neskaidrību, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Koalīcija vienojusies, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē.

Plūdi Latvijas lauksaimniekiem provizoriski ir radījuši 37,3 miljonu eiro zaudējumus, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Latvijas lauksaimnieki ir noskaņoti pret obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) iegādi gadījumos, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Lielākā daļa graudu Latvijā ir novākti, bet labības novākšana intensīvi turpināsies vēl šonedēļ un, iespējams, arī nākamās nedēļas pirmajās dienās, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50-60 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs norādījis, ka situācija ar ražas novākšanu ne tikai Latgalē, bet nu jau arī Kurzemē ir tuvu ārkārtējai. Lauki daudzviet ir applūduši un zeme ir pārāk slapja, lai uz tās uzbrauktu ar kādu smago tehniku. Pieļaujot, ka vismaz daļu ražas vēl izdosies novākt, zemnieki jau pauž bažas par tās kvalitāti.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šorīt devies uz stipro lietavu un plūdu skartajām teritorijām Latgalē, lai tiktos ar lauksaimniekiem un pašvaldībām un klātienē iepazītos ar situāciju un apzinātu lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus.

Organizācijām, kas pārstāv Latvijas lauksaimnieku, zivsaimnieku, mežsaimnieku, Latvijas pārtikas ražotāju un pārstrādātāju nozares, nav pieņemama atsevišķu politisko organizāciju un institūciju vēlme savas revolucionārās pārliecības dēļ pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Šāda vēlme “šūpot” ministra krēslu, par pamatu ņemot sarunas, kuru prettiesiskās darbības vēl joprojām nav pierādītas, ir nekas cits, kā vēlme priekšvēlēšanu laikā musināt sabiedrību ar populistiskiem paziņojumiem un akcijām. Mēs saprotam, ka atsevišķi politiskie spēki pēc pašvaldību vēlēšanām vēl joprojām dzīvo eiforijā un ir vēlme aktīvi rīkoties, bet mums nav saprotams, kādēļ ir vēlme traucēt darbu ministram, kurš savus profesionālos pienākumus pilda ļoti augstā līmenī.

Šī gada jūnija sākumā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu par noziedzīgu grupu, kura pagājušā gada sākumā un pavasara - vasaras mēnešos, izvietojot viltus sludinājumus portālos, piedāvāja iegādāties neeksistējošu lauksaimniecības tehniku. Tādā veidā grupas dalībnieki no interesentiem izkrāpa avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Šī gada 6.jūnijā kriminālprocess tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Lauksaimnieki no Grobiņas puses sašutuši par ceļa Gavieze-Vecā skola rekonstrukciju, kuru nevis paplašina, bet tieši otrādi sašaurina, pamatīgi apgrūtinot vietējo lauksaimnieku tehnikas kustību.

Lauksaimniekiem valsts budžeta programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8 723 490 eiro, paredz noteikumi "Par valsts atbalstu lauksaimniecībai", kurus plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 21.februārī.

Patlaban ziemāji visā Latvijā izskatās ļoti nevienmērīgi, tikmēr visiem laukiem neatkarīgi no to stāvokļa izšķirošais faktors būs laikapstākļi februārī un martā, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Lauksaimniekiem valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumos šogad no pieejamajiem 540 miljoniem eiro izmaksāti 95% jeb 510 miljoni eiro, taču atbalsta maksājumi tiks veikti vēl arī pēdējās gada dienās, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Lai nodrošinātu iespējas lauksaimniekiem iegādāties īpašumā zemi produkcijas ražošanai, valsts atbalsta programmai zemes iegādei papildus esošajiem 55 miljoniem varētu piešķirt vēl 15 miljonus eiro, paredz grozījumi noteikumos, kurus valdība plāno skatīt 1.novembra sēdē.

Lauksaimnieki augustā saņēmuši šokējošus elektrības rēķinus, līdz ar to aicinājuši Ekonomikas ministrijas (EM) atbildīgos pārstāvjus izskaidrot situācijas maiņu rīt, 21.septembrī, plānotajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē, aģentūru LETA informēja LOSP pārstāvji.

Šonedēļ publiskotā Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalsta pasākumu pakotne lauksaimniekiem ir solis pareizajā virzienā, bet nedos tūlītējus risinājumus, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V).

Saasinoties krīzei piena tirgū, arvien vairāk piensaimniecību sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas, mazākas izmaksas un stabilāks tirgus, aģentūru LETA informēja biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dins Cielavs.

Lauksaimnieku izredzes saņemt jaunu Eiropas Savienības (ES) palīdzību nevarētu vērtēt kā neiespējamas, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).