Lauksaimnieki

Organizācijām, kas pārstāv Latvijas lauksaimnieku, zivsaimnieku, mežsaimnieku, Latvijas pārtikas ražotāju un pārstrādātāju nozares, nav pieņemama atsevišķu politisko organizāciju un institūciju vēlme savas revolucionārās pārliecības dēļ pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Šāda vēlme “šūpot” ministra krēslu, par pamatu ņemot sarunas, kuru prettiesiskās darbības vēl joprojām nav pierādītas, ir nekas cits, kā vēlme priekšvēlēšanu laikā musināt sabiedrību ar populistiskiem paziņojumiem un akcijām. Mēs saprotam, ka atsevišķi politiskie spēki pēc pašvaldību vēlēšanām vēl joprojām dzīvo eiforijā un ir vēlme aktīvi rīkoties, bet mums nav saprotams, kādēļ ir vēlme traucēt darbu ministram, kurš savus profesionālos pienākumus pilda ļoti augstā līmenī.

Šī gada jūnija sākumā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu par noziedzīgu grupu, kura pagājušā gada sākumā un pavasara - vasaras mēnešos, izvietojot viltus sludinājumus portālos, piedāvāja iegādāties neeksistējošu lauksaimniecības tehniku. Tādā veidā grupas dalībnieki no interesentiem izkrāpa avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Šī gada 6.jūnijā kriminālprocess tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Lauksaimnieki no Grobiņas puses sašutuši par ceļa Gavieze-Vecā skola rekonstrukciju, kuru nevis paplašina, bet tieši otrādi sašaurina, pamatīgi apgrūtinot vietējo lauksaimnieku tehnikas kustību.

Lauksaimniekiem valsts budžeta programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8 723 490 eiro, paredz noteikumi "Par valsts atbalstu lauksaimniecībai", kurus plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 21.februārī.

Patlaban ziemāji visā Latvijā izskatās ļoti nevienmērīgi, tikmēr visiem laukiem neatkarīgi no to stāvokļa izšķirošais faktors būs laikapstākļi februārī un martā, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Lauksaimniekiem valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumos šogad no pieejamajiem 540 miljoniem eiro izmaksāti 95% jeb 510 miljoni eiro, taču atbalsta maksājumi tiks veikti vēl arī pēdējās gada dienās, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Lai nodrošinātu iespējas lauksaimniekiem iegādāties īpašumā zemi produkcijas ražošanai, valsts atbalsta programmai zemes iegādei papildus esošajiem 55 miljoniem varētu piešķirt vēl 15 miljonus eiro, paredz grozījumi noteikumos, kurus valdība plāno skatīt 1.novembra sēdē.

Lauksaimnieki augustā saņēmuši šokējošus elektrības rēķinus, līdz ar to aicinājuši Ekonomikas ministrijas (EM) atbildīgos pārstāvjus izskaidrot situācijas maiņu rīt, 21.septembrī, plānotajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē, aģentūru LETA informēja LOSP pārstāvji.

Šonedēļ publiskotā Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalsta pasākumu pakotne lauksaimniekiem ir solis pareizajā virzienā, bet nedos tūlītējus risinājumus, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V).

Saasinoties krīzei piena tirgū, arvien vairāk piensaimniecību sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas, mazākas izmaksas un stabilāks tirgus, aģentūru LETA informēja biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dins Cielavs.

Lauksaimnieku izredzes saņemt jaunu Eiropas Savienības (ES) palīdzību nevarētu vērtēt kā neiespējamas, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai gan lauksaimniecības sektorā šis gads iezīmējies ar ievērojamiem zaudējumiem Krievijas embargo, piena pārprodukcijas un Āfrikas cūku mēra radīto seku dēļ, kopumā nozare atgūstas un jau drīzumā zaudējumi būs ar uzviju atgūti.

ES dalībvalstis, arī Latvija, piekritušas Eiropas Komisijas aprēķinātajām atbalsta naudām dažādu ķibeļu mocītajiem zemniekiem. Āfrikas cūku mēra, Krievijas sankciju un sliktu laikapstākļu radītie zaudējumi novērtēti ar 500 miljoniem eiro, bet Latvijai tiks atvēlēti 8,5 miljoni.

Šodien Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums piena un cūkkopības nozares atbalstam, kas sekoja iespaidīgajām zemnieku protesta akcijām Briselē, piensaimniekus īsti neapmierina. Lauksaimnieki pieļauj, ka tuvākajos mēnešos gaidāmas zemnieku protesta akcijas gan Latvijā, gan Briselē.

Eiropas Komisijas (EK) 500 miljonu eiro priekšlikums piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai ir solis pareizajā virzienā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

Vakar Briselē vērienīgas protesta akcijas sarīkoja no visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ieradušies vairāki tūkstoši lauksaimnieku, kuri no ES amatpersonām pieprasīja nekavējošu atbalstu – zemās piena un gaļas cenas daudzus fermerus novedušas uz bankrota sliekšņa.

Vairākiem tūkstošiem protestējošu lauksaimnieku Briselē pievienojās arī zemnieki no Latvijas – 17 klātienē, bet vairāk desmiti tūkstošu domās, jo no tā, vai protestētājiem izdosies atrast dzirdīgas ausis un atvērtas sirdis, būs atkarīga piensaimniecības nākotne.

Ārvalstu mediji ziņo, ka Briselē šodien visai spraigi aizritējis lauksaimnieku protests.

Plānotā zemes nodokļa paaugstināšana, kā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdiju iespējamā iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā ir problēmas, kas patlaban satrauc lauksaimniecības produkcijas ražotājus, pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.