Lauksaimnieki nosūtījuši vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam, Vides un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kā arī Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, lūdzot tūlītēju valsts rīcību, lai palīdzētu migrējošo sugu dzīvnieku nodarīto postījumu seku mazināšanai.
Ar katru gadu lauksaimniekiem pieaug nemedījamo un migrējošo sugu nopostītās sējumu platības. Šogad, pateicoties siltajai ziemai, migrējošie putni labības, pupu, zirņu un arī sēto zālāju laukos sāka baroties jau pirms vairāk kā mēneša, un ar katru dienu to sarodas arvien vairāk. Lai arī lauksaimnieki meklē un izmanto dažāda veida pieejas putnu baru aizbaidīšanai, tomēr ilgtermiņā tie nav efektīvi paņēmieni.
Šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļaujas lauksaimniekiem izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar letālās atbaidīšanas metodi un apstiprina, ka šis ir otrais gads, kad zosis nav devušās projām, bet pārziemojušas Latvijā, kā arī daudzi putni atlidojuši krietni agrāk nekā citus gadus. Taču tai pat laikā uzsver, ka pagaidām letālā atbaidīšana uzskatāma, kā tikai sava veida eksperiments.
No vairāk kā 400 Latvijas lauksaimnieku iesniegumiem par zosu letālo atbaidīšanu apstiprināti 140, kas ir maksimālais izsniegto atļauju skaits. Kopumā varēs nošaut 1000 zosis. Turklāt, lai izmantotu šo metodi, jāievēro virkne visai birokrātisku un apgŗūtinošu noteikumu.
Lai arī lauksaimnieki izmanto dažādus putnu atbaidīšanas līdzekļus, pērn tiem nodarīto zaudējumu apmērs sasniedza vairākus miljonus eiro. Migrējošie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un šogad zaudējumi par gājputnu nodarītajiem postījumiem tiek lēsti no 300 līdz 500 eiro par hektāru.
Tie lauksaimnieki, kuri nav saņēmuši atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai, vai kuru laukos šī metode nav bijusi iedarbīga un sējumi ir cietuši zaudējumus, joprojām var pieteikties kompensācijām. Pieteikumus vērtē DAP komisija, klātienē apsekojot sējumu platības.
2019. gadā kompensācijām pieejamais naudas apjoms bija 593 458 eiro, un tas viss ir izmaksāts. Taču nebūt ne visiem lauksaimniekiem, kuri saņēmuši apstiprinājumu kompensācijas saņemšanai, tā arī izmaksāta. Pagājušā gada iztrūkums par nemedījamo un migrējošo sugu nodarītajiem zaudējumiem un mežsaimnieciskās
darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pārsniedz miljonu - 1 018 914 eiro. Šogad budžetā kompensācijām atvēlēts vēl mazāk kā pagājušajā gadā - 538 184 eiro.
Eiropas Savienības (ES) valstīs lauksaimniekiem aprēķina nodarīto zaudējumu apmēru un izmaksā kompensācijas. Tādejādi izpaužot valsts rūpes par dzīvās dabas un savvaļas putnu aizsardzību, lai tā nenotiktu uz lauksaimnieku rēķina. Taču ar šo summu pietiks vien tik daudz, lai samaksātu aptuveni pusi no 2019.gadā uzkrātajiem parādiem, un jau tagad skaidrs, ka daļu parādsaistību nāksies pārcelt uz 2021. gadu. Tātad būs zemnieki, kam līdz pagājušā gada kompensācijām būs jāgaida divi gadi.
Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ES pastāv kompensāciju apjoma ierobežojumi “De minimis”, kas paredz ne vairāk par 25 tūkstošiem eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā - finansējums tiek likts vienā grozā ar citiem valsts atbalstiem un, ja limits sasniegts, tad tiek saņemts atteikums, neskatoties uz postījuma apmēriem. Tātad atkal reālus zaudējumus nosegt nebūs iespējams.
Lauksaimniecības darba process ir pietiekami komplicēts, prasa zināšanas, materiālos ieguldījumus, ļoti lielu enerģijas un laika atdevi. Tas neaprobežojas tikai ar sēklas iegādi un sēšanu. Turklāt, apbraukāt 10 ha lielu lauku ir pavisam kas cits nekā regulāri pārbaudīt 100 vai 1000 hektāru.
Uzskatām, ka šodienas ārkārtas apstākļos primāri jāizvērtē valsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības Aicinām:
DAP steidzīgi rast risinājumu kompensāciju par 2019.gadu izmaksāšanai.
Saimniecībām, kuras ir reģistrējušas iesniegumus par zosu letālo atbaidīšanu, bet ir saņēmušas noraidījumu, izsniegt attiecīgās atļaujas zosu letālai atbaidīšanai.
Palielināt ikgadējā finansējuma apmēru gājputnu nodarīto postījumu kompensēšanai.
Vēstuli valdības pārstāvjiem parakstījis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.