Rietumeiropas lauksaimniekiem pietrūkst sezonas strādnieku

 
PALĪGI NO RUMĀNIJAS. Vācijas valdības izstrādātas programmas ietvaros valstī ar līgumreisiem tiek nogādāti rumāņi, kuri piedalīsies ražas novākšanā ©AP/SCANPIX/LETA

Daudzviet Rietumeiropā zemnieku saimniecībās jau sācies ražas novākšanas laiks – kontinenta dienvidos strauji nogatavojas zemenes, bet ziemeļos sāk ievākt sparģeļus, redīsus un lapu salātus. Taču šogad liela daļa ražas var palikt uz lauka un aiziet bojā, jo akūti trūkst tās vācēju.

Līdz šim sezonas strādnieki ieradās peļņā no Austrumeiropas valstīm, taču Covid-19 dēļ ir slēgtas robežas, un viesstrādniekus, saņemot speciālas atļaujas, iespējams ievest vien ierobežotā skaitā. Pat pamatdarbu zaudējušie vācieši vai briti lielu interesi par piedalīšanos ražas novākšanā neizrāda, jo atalgojums šajā jomā ir relatīvi niecīgs.

Varētu šķist, ka lai nu kura nozare, bet lauksaimniecība koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ necietīs, jo cilvēkiem taču tāpat kaut kas ir jāēd. Tomēr tas ir maldīgs uzskats, jo slēgto robežu un karantīnas pasākumu dēļ izjauktas piegādes ķēdes, restorānu slēgšana novedusi pie pieprasījuma samazināšanās, ļaudis, kuri atrodas piespiedu dīkstāvē, kārtīgi pārdomā, vai viņiem nepieciešams kāds kārums, turklāt fermeru izaudzēto ražu nav kam novākt.

Vācu raidkorporācija Deutsche Welle kā klasisku piemēru min Spānijas Andalūzijas reģiona zemeņu audzētājus. Raža jau ir nogatavojusies, taču ir lielas bažas, ka tā paliks vagās. Gadu desmitiem pašsaprotami likās, ka aprīļa sākumā Andalūzijā ieradīsies desmitiem tūkstoši viesstrādnieku no Marokas un pāris mēnešus strādās milzīgajās zemeņu plantācijās. Taču Maroka pilnībā ir slēgusi savas robežas, un pašlaik tikai Velvas provincē vien (tā tiek uzskatīta par Spānijas zemeņu audzēšanas centru) pietrūkst ap 25 000 sezonas strādnieku. Iespējams, ka zemeņu novākšanai izdosies piesaistīt daļu austrumeiropiešu, kuri pat pēc krīzes izraisītās darba zaudēšanas citās nozarēs nav devušies atpakaļ uz dzimteni, tāpat Spānijas valdība paziņojusi, ka ražas novākšanā aicina piedalīties visus vietējos iedzīvotājus, solot, ka šīs piepelnīšanās dēļ viņiem netiks liegts bezdarbnieka pabalsts. Taču, kā norāda lauksaimnieku asociāciju pārstāvji, tā ir tikai viena problēmas puse. Pat, ja lielāko daļu ražas izdosies novākt, nav skaidrs, vai to varēs realizēt. Spānijā audzētās zemenes tradicionāli eksportētas uz kontinenta ziemeļu valstīm, kur līdz brīdim, kad ienāksies šāds gardums, parasti jāgaida vēl pāris mēneši. Taču šogad pieprasījums no Apvienotās Karalistes un Skandināvijas valstīm ir strauji krities divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ekonomiskās krīzes apstākļos ļaudis sākuši ekonomēt un daudzi nolēmuši pagaidīt, līdz zemeņu sezona sāksies arī pie viņiem. Otrkārt, robežu slēgšanas dēļ pircējiem vairs nav garantiju, ka ogas viņiem tiks aizvestas noteiktajā laikā un nebojātas. Būtiski samazinājies arī pieprasījums vietējā tirgū, jo lielu daļu Spānijā izaudzēto zemeņu uzpirka pašlaik slēgtie restorāni, kas no tiem gatavoja dažādus desertus.

Lauksaimnieki gan izdomā visdažādākos zemeņu uzglabāšanas, konservēšanas un pārstrādāšanas veidus, taču, lai līdz tiem nonāktu, raža sākumā ir jānovāc, bet ar to var rasties lielas problēmas. Līdzīga situācija ir arī Spānijas kaimiņvalstī Portugālē, kur valdība mudinājusi ražas novākšanā iesaistīties gan cilvēkus, kuri pašlaik atrodas piespiedu dīkstāvē, gan studentus, solot, ka no peļņas līdz 2194 eiro visas sezonas laikā viņiem nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, raksta Reuters. Ar vietējiem resursiem, kā arī tiem viesstrādniekiem, kuri nav devušies mājās, pašlaik plāno izlīdzēties arī Francija, kur - gluži tāpat kā Itālijā - aizvien skaļāki kļūst aicinājumi ražas novākšanā iesaistīt nelegālos migrantus, kuri gaida atbildes uz iesniegtajiem pieprasījumiem piešķirt patvērumu. Piespiedu kārtā tas, protams, nav iespējams, taču varasiestāžu rokās ir kāds būtisks instruments - izskaidrot migrantiem ne tikai to, ka šajā darbā iespējams nopelnīt, bet arī apsolīt, ka piedalīšanās ražas glābšanā būs bonusa punkts, kad lems par patvēruma piešķiršanu.

Tikmēr Vācija un Apvienotā Karaliste sezonas laukstrādniekus jau sākusi importēt ar lidmašīnu čārterreisiem. Vācijā šī programma tiek realizēta valdības līmenī un, kā izteikusies šīs valsts lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere, tā uzskatāma par «pragmatisku un uz mērķa sasniegšanu orientētu risinājumu», raksta AP. Gan aprīlī, gan maijā no dažādām Eiropas austrumu valstīm (arī ES neietilpstošām) paredzēts Vācijā nogādāt pa 40 000 sezonas strādnieku, ar kuru rekrutēšanu nodarbojas valdības pārstāvji attiecīgajās valstīs. Pirms izceļošanas tiks pārbaudīts viņu veselības stāvoklis, bet pēc ierašanās Vācijā šie cilvēki pirmās divas nedēļas strādās izolēti no strādniekiem, kuri ieradušies iepriekš, un viņiem nāksies valkāt individuālos aizsarglīdzekļus - maskas vai respiratorus. Vēl 20 000 cilvēku, kuri nepieciešami ražas novākšanai līdz maija beigām, Lauksaimniecības ministrija cer piesaistīt no ilgstošo vai pagaidu bezdarbnieku, kā arī studentu aprindām.

Apvienotajā Karalistē sezonas darbaspēka piesaistīšana atstāta privāto kompāniju ziņā. Uzņēmums G’s Fresh, kas piegādā tirgum svaigus dārzeņus un sēnes, pagājušajā nedēļā ar līgumreisu jau ieveda 180 strādnieku no Rumānijas. Līdz jūnijam plānots noorganizēt vēl vismaz piecus šādus reisus, ar kuriem strādāt uz Apvienotās Karalistes dārzeņu un ogu plantācijām dosies ne tikai rumāņi, bet arī bulgāri un ukraiņi. Līdzīgi rīkojušās vēl vairākas kompānijas, taču ir skaidrs, ka šādā veidā nepieciešamo darbaspēku nodrošināt neizdosies. Britu Nacionālā zemnieku savienība (NFU) paziņojusi, ka līdz maija nogalei vien lauksaimniecībai nepieciešams piesaistīt aptuveni 70 000 strādājošo, bet kur tos ņemt, nav skaidrs, jo britu ieinteresētība esot minimāla.