Pārtikas un lauksaimniecības organizācija brīdina par globālu pārtikas krīzi

Viena no visplašāk kara Ukrainā ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, jo sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība, savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā, atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. 

Tāpat viņš norāda, ka vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija apmēram 10%, bet Krievijas - 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apmēriem tiek atcelti kara vai sankciju dēļ, tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu, norāda Gašpuitis, piebilstot, ka ne velti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis.

Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai - šogad martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad, informē Gašpuitis.

Galvenais Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta ceļš ir Melnā jūra - 80% graudu tiek eksportēti caur Čornomorskas, Mikolajevas un Odesas ostām valsts dienvidrietumos. Nevēloties uzņemties risku, uz Ukrainu kuģus sūtīt atturas daudzi kuģniecības uzņēmumi, turklāt kara situācija ir būtiski sadārdzinājusi kravu apdrošināšanu.

Pēc Gašpuita skaidrotā, karadarbības pārtraukšana nozīmētu, ka Ukraina kopā ar starptautisko atbalstu varētu sākt transporta infrastruktūras atjaunošanu. Jāņem vērā, ka alternatīvu infrastruktūrai, kas ļāva pārvadāt vidēji 4,5 miljonus tonnu graudu mēnesī, īsā laika posmā izveidot nevar, tāpēc pagaidām jārēķinās ar to, ka izmaksas par graudu pārvadājumiem, izmantojot, piemēram, kaimiņvalstī Rumānijā esošās ostas, būs trīs-četras reizes augstākas.

Polijas prese ziņo, ka Polija nav gatava pārorientēt Ukrainas pārtikas eksportu, jo robežas šķērsošana Polijas austrumos ir pārāk saspringta. Gašpuitis norāda, ka Ukrainas graudu eksportam visperspektīvākās izskatās Lietuvas un Latvijas ostas, bet Eiropas Komisija (EK) strādā pie tranzīta maršrutiem, lai nodrošinātu izejvielu piegādi un nepieļautu pārmērīgu pārtikas cenu kāpumu.

Lielākā daļa no pagājušā gada ražas jau ir aizvesta no Ukrainas, bet apdraudēta ir šā gada raža un tās transportēšana, informē ekonomists. Aplēsts, ka kara dēļ no eksporta tirgiem ir zaudēti aptuveni pieci līdz seši miljoni tonnu kviešu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no gada eksporta, kā arī 15 miljoni tonnu kukurūzas, kas ir aptuveni puse no gada eksporta, un trīs miljoni tonnu saulespuķu eļļas - aptuveni puse no gada eksporta. Gašpuitis uzsver, ka šāda mēroga iztrūkums nevar palikt bez sekām - tas rada milzīgu pieprasījuma kāpumu, kam seko cenu pieaugums.

Vasarāju sējas laikā Ukrainas saimniecībās trūkst degvielas un darbaspēka, kā arī sēklu un minerālmēslu. Tas būtiski ietekmēs aprīlī sētās kukurūzas un saulespuķu ražu, kas pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu būt par 30% līdz 50% mazāka. Jāņem vērā, ka kara dēļ apgrūtināta būs ražas novākšana. Lai gan kviešu un rapšu lauki ir apsēti, sagaidāms, ka Krievijas invāzija samazinās šā gada graudaugu ražu vismaz par piektdaļu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vidējā kviešu raža Ukrainā ir no 27 līdz 29 miljoniem tonnu, kamēr eksportā parasti nonāk apmēram 20 miljoni tonnu.

Gašpuitis informē, ka Latvijas graudaugu raža gadā ir aptuveni 3,5 līdz četri miljoni tonnu, kas ir otrs lielākais rādītājs Baltijas valstīs aiz Lietuvas, kurā pērn raža bija 7,3 miljoni tonnu. Pašpatēriņā atstājot aptuveni trešdaļu no ražas, Baltijas valstis var piedāvāt būtisku daļu no graudaugu pieprasījuma globālajā tirgū - šobrīd esam otrs lielākais kviešu eksportētājs Eiropas Savienības (ES) valstīs tikai nedaudz atpaliekot no līderes Francijas. Rapša eksportā esam viens no lielākajiem spēlētājiem Eiropā.

Tomēr nozīmīgs izaicinājums Baltijas lauksaimniekiem ir un būs minerālmēslu nodrošinājums par adekvātu cenu - no Krievijas un Baltkrievijas importētie minerālmēsli nākamajās sezonās būs jāaizstāj ar citiem un to cena ir trīskāršojusies. Ekonomists uzsver, ka minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu pielietojuma samazinājums nozīmētu mazāku ražu. Otrs būtisks faktors, kas ietekmē lauksaimniecības nozari, ir straujais degvielas cenu un citu energoresursu cenu kāpums.

Gašpuitis atgādina, ka līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā galvenās lauksaimnieku bažas bija saistītas ar Eiropas zaļā kursa ieviešanu un prasībām par kaitīgo izmešu samazināšanu. Eiropas definētie ilgtspējas mērķi nav atcelti, tāpēc plānojot Baltijas valstu lauksaimniecības nākotni, ir vienlaikus jādomā gan par enerģijas izmantošanu, gan tehnoloģiskām inovācijām, kas ļautu kāpināt efektivitāti un samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Viens no ceļiem, lai stātos pretī šiem izaicinājumiem, ir kooperācija, kas no vienas puses rada lielāku spēku pārrunās par loģistikas risinājumiem, piegādēm un iepirkumiem, bet no otras - rada ļoti vērtīgu vidi zināšanu pārnesei, norāda Gašpuitis.