Latviešu valoda

Šogad pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē kopumā rakstījuši 1648 interesenti.

Pasaules diktāta latviešu valodā rīkotāji ir pārliecināti, ka valsts valodas jautājums pašlaik ir tik aktuāls kā, iespējams, nekad agrāk. Viņuprāt, tieši latviešu valoda ir tā, kurai jāvieno, nevis jāšķeļ sabiedrība. Tāpēc diktāta organizatori aicināja jaunievēlētos Saeimas deputātus apliecināt cieņu pret Latvijas valsts valodu, šā gada 3. novembrī plkst. 12.00 pēc Latvijas laika uzrakstot IV pasaules diktātu latviešu valodā. Piedāvājumam atsaucās vien divas partijas no septiņām – Nacionālā apvienība un „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija.

Tiesa trešdien nevarēja skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima ("Mūsu partija") sūdzību par Valsts valodas centra (VVC) pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas prasmēm, jo pats mērs ir komandējumā Gruzijā, informēja Daugavpils tiesas priekšsēdētāja palīdze Aiga Trokša-Traško.

Sestdien, 3. novembrī, plkst. 12.00 Latvijā un visā pasaulē vienlaikus ceturto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Tekstu īpaši šim nolūkam ir radījis dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš, popularitāti guvušā romāna “Skolotāji” autors. Lai rakstītu diktātu klātienē vienā no deviņām Latvijas pilsētām – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā vai kādā no trim izglītības iestādēm Rīgā, interesentus aicinām pieteikties lapā www.raksti.org, savukārt rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pat vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nepietiekamās latviešu valodas prasmes kā karstu kartupeli viļā jau kopš pērnā gada, kas bija par iemeslu, kāpēc viņi netika apstiprināti amatā. Nule likuma grozījumi, kas ietver arī atvieglotas valsts valodas prasības šo augstskolu vadībai, tiek skatīti parlamentā, un atbildīgā komisija tos virza pirmajā lasījumā.

Kāds pircējs sūdzas par pardēvēju attieksmi veikalā "Beta", kas atrodas Liepājā. Viņaprāt, pricēji tiek "šķiroti" pēc tautības.

Latvijas vēstniecība Īrijā 10.oktobrī ar Īrijas latviešu organizāciju pārstāvjiem rīkos gadskārtējo tikšanos, tās laikā apspriežot iespējas latviešu valodu apgūt arī Īrijas vispārizglītojošās skolās, norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Kāda “sudzibas.lv” lietotāja dalījusies ar nepatīkamu pieredzi, ko viņa piedzīvoja veikalā “Beta” Liepājā.

Ir atkal jauns mācību gads, kad nākas atcerēties reiz apgūto, rast skaidrojumu jaunapgūstamām valodas parādībām vai papildināt jau esošās zināšanas. Latviešu valodas zināšanu pilnveidei piedāvājam izmantot elektronisku līdzekli, kas veidots kā lingvistisks uzziņu un mācību materiāls pamatskolas un vidusskolas skolēniem, arī studentiem un visiem interesentiem, kuri vēlas pilnveidot valodas zināšanas. Lietotne, cerams, būs arī teorētisks palīgs skolotājiem, it īpaši tiem, kuri strādā diasporā vai māca latviešu valodu kā svešvalodu ārpus Latvijas.

Kāda sieviete paudusi sašutumu pēc Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma - kā izrādās, muzeja darbiniece nezina latviešu valodu.

Kāds vīrietis sociālajos tīklos dalījies situāciju slimnīcā, kurai nejauši kļuva par aculiecinieku.

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā pēc Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu un arī no tās izslēgtā deputāta Romana Miroslavska pieteikuma, kuri grozījumos saskata mazākumtautību diskrimināciju.

Nacionālā apvienība sociālajos tīklos dalījusies ar video, kura varone ir 19 gadus veca Latvijas iedzīvotāja vārdā Lelde. Viņa stāsta par savu pieredzi, ka nevar Latvijā atrast darbu, jo nezina krievu valodu.

Ja Nacionālās apvienības deputāti neiespītēsies, tad viņu iecere panākt, ka priekšvēlēšanu aģitācija iespējama tikai valsts valodā, piedzīvojusi loģisku galu – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija attiecīgo likumprojektu pirms pirmā lasījuma otrdien vienbalsīgi noraidīja.

Jaunajā mācību saturā latviešu valodas prasmju apguvei plānots veltīt vairāk laika nekā patlaban, skaidro projekts "Skola2030".

Bijušā basketbolista Jāņa Porziņģa līgava, amerikāņu modele Gabriela Nērija, atklājusi, ka apgūst latviešu valodu.

Daugavpils domes priekšsēdētājam Rihardam Eigimam ("Mūsu partija") ir jāiet mācīties latviešu valoda, lai sasniegtu pašvaldības deputātam nepieciešamo zināšanu līmeni, sacīja Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Valsts policijā (VP) sāktas divas administratīvās lietas par incidentu 1.maija protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

"Rīcības partijas" valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Igors Meļņikovs Satversmes tiesā (ST) ir apstrīdējis Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Ja politiskā partija "Latvijas Krievu savienība" (LSK), tad reforma, kas paredz pāreju uz izglītību latviešu valodā, tika pārskatīta, šodien uzrunā LKS kongresā pauda šī politiskā spēka līdere Tatjana Ždanoka.