Labklājības ministrijas iestādēs turpmāk komunikācija drīkstēt notik tikai latviešu valodā
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzdevis ministrijas iestādēs komunicēt tikai valsts valodā, līdz ar to no šī gada 1.oktobra Labklājības ministrija (LM), kā arī ministrijas padotības iestādes nodrošinās informāciju un komunicēs ar klientiem tikai valsts valodā, informē ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Oskars Priede.
Saskaņā ar ministra uzdevumu LM, Nodarbinātības valsts aģentūrai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts darba inspekcijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un pārējām ministrijas padotības iestādēm no 2022.gada 1.oktobra jānodrošina informācija un komunikācija ar klientiem tikai valsts valodā. Tas iekļauj izvietoto informāciju ministrijas un padotības iestāžu mājaslapās, sociālajos tīklos, paziņojumus klientiem un intervijas Latvijas medijiem. Līdztekus valsts valodai ministrija un padotības iestādes komunikācijā var izmantot tikai angļu valodu vai Eiropas Savienības oficiālās valodas.
Saistībā ar šo uzdevumu LM un padotības iestādes vairāk nedrīkstēs pieprasīt no darbiniekiem krievu valodas zināšanas darba pienākumu veikšanai.
Vienīgais izņēmums attiecībā uz krievu valodas izmantošanu varētu būt individuāla saziņa ar klientu, kuram nepieciešams kritiski svarīgs pakalpojums. Kā piemērs šim izņēmumam varētu būt saziņa ar Ukrainas bēgļiem, kuri vēršas ministrijā un padotības iestādēs ar jautājumiem krievu valodā.
Eglītis cer, ka līdzīgus principus drīzumā Saeima iestrādās likumā. Tur deputāti ir iesnieguši likumprojektu "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums", kas šo jautājumu atrisinātu. Tas attiektos ne tikai uz valsts un pašvaldību īstenoto saziņu, bet ierobežojumi krievu valodas izmantošanā skartu arī privāto sektoru. Šis likumprojekts šī gada 22.septembrī jau ir atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā
"Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenots 2012.gada referendumā lemtais, - Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Šobrīd redzam, ka valstī pastāv faktiska divvalodība - praksē pakalpojumu sniegšanā krievu valoda tiek izmantota līdztekus latviešu valodai. Tam ir jāpieliek punkts," skaidroja Eglītis.