"Latviešu valodas nespēja"; soctīklos ironizē par jaunām diagnozēm cittautiešiem

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) trijās ambulatorajās iestādēs uz konsultāciju janvārī pie ārsta par iespēju saņemt atzinumu personas atbrīvošanai no valsts valodas prasmes pārbaudes kopumā pieteicies 21 cilvēks, aģentūrai LETA pavēstīja RPNC komunikācijas speciāliste Ilze Krūkle.

Krūkle skaidroja, ka Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka diagnozes, kuru gadījumā persona var saņemt atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes. Tās ir smagas psihiskas diagnozes, piemēram demence, šizofrēnija, smaga garīga atpalicība.

Šobrīd plānots, ka valsts valodas pārbaudes process Latvijā pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību sāksies februārī

Tikmēr vietnē "Twitter" par šo jautājumu aizsākusies diskusija.

Līna: Attīstības un mācīšanās traucējumi. Demence. Dažkārt galvas traumas.

Rafaels: Nu es varētu aizdomāties par disleksiju. Bet arī šādiem cilvēkiem var pielāgot apguves programmu!

Inese: Kamēr vien mēs paši, tie kas māk, komunicēsim ar viņiem krieviski, nekas nemainīsies. Jāsaka, labi, ka jaunā paaudze nezina krievu valodu. Un es neiebilstu aprunāties krieviski, ja zinu, ka cilvēks zina latviešu valodu. Bet man nav pieņemams, ja mani cafe startā uzrunā krieviski.

Citi

Vairāki Latvijā populāri alus ražotāju zīmoli patērētājiem neatklāj informāciju, kur miestiņš ražots. Visbiežāk tas gan tiek brūvēts ārpus mūsu valsts robežām – Lietuvā un Igaunijā, vēsta "Bez tabu".

Svarīgākais