Gatavojoties 18.februāra tautas nobalsošanai par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", no šodienas darbu sācis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) diennakts uzziņu tālrunis 67049999.
"Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja „pret” to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi," uzskata viena no Satversmes grozījumu iniciatorēm un iesniedzējām, 11. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS).
Valdība otrdien lems par 1,7 miljonu latu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai sagatavotos 18.februārī paredzētajai tautas nobalsošanai.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja Ārlietu ministrijas ierosinājumu 18.februāra tautas nobalsošanai ārvalstīs izveidot 85 vēlēšanu iecirkņus 41 valstī.
"Katrai valstij ir pamatvērtības, kas valsti padara par to, kas tā ir. Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība - identitātes pamats un valstiskuma kodols, un tieši ar latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas starpniecību un palīdzību gan pilsoņi, gan citi iedzīvotāji īsteno savas tiesības un uzņemas arī pienākumus," norāda Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.
Lai atzītu, ka referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir antikonstitucionāls, Satversmes tiesai (ST) argumenti būs, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Par krievu valodas referenduma apturēšanu Satversmes tiesa (ST) var lemt jau nākamnedēļ un, iespējams, tas tiks apturēts. Tādu varbūtību TV3 raidījumam “Nekā Personīga” izteica ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 16.janvārī, plāno slēgt līgumu par vēlēšanu zīmju iespiešanu izsludinātajai tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pastāstīja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Drīzumā rīdzinieki varēs pieteikties uz bezmaksas latviešu valodas kursiem, kas nodrošinās iespēju pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, apgūt latviešu valodu.
Partija „Brīvība.BBND” uzskata, ka gaidāmā valodu referenduma biļetenā iekļautais jautājums „Vai jūs esat par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu?” tieši neatspoguļo grozījumu saturisko jēgu un palielina risku, ka referenduma dalībnieks biļetenu aizpilda pretēji savai pārliecībai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (Zatera Reformu partija, ZRP) nav tiesību rosināt Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs, SC) atlaišanu pēc domes priekšsēdētāja paziņojuma, ka viņš piedalīsies referendumā un balsos par Satversmes grozījumiem par krievu valodas noteikšanu kā otru valsts valodu, ko aicinājuši vērtēt seši neatkarīgie deputāti, pastāstīja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inese Auniņa.
Kultūras ministrija (KM) nākamnedēļ 10.janvārī izsludinās atklāto konkursu latviešu valodas apguvei, kurā kā projekta iesniedzēji aicinātas valsts un pašvaldību iestādes, augstākās izglītības iestādes un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, pavēstīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola.
Lai gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz iespēju politiskajām partijām veikt aģitāciju un sniegt informāciju sabiedriskajos medijos arī pirms tautas nobalsošanas, reāli šādu iespēju politiķiem nav.
Nacionālā apvienība (NA) atbalsta kampaņas rīkošanu pirms referenduma par grozījumiem Satversmē, kas paredz piemērot valsts valodas statusu krievu valodai, bet sekos līdzi kampaņai izmantojamo līdzekļu apmēram un izlietojumam, teica viens no NA frakcijas līderiem Raivis Dzintars.
Šodien, 8.decembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās Valsts valodas komisijas sēdē, kuras laikā viņš uzsvēra valsts valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā, izglītības sistēmā un tās pētīšanas un tālākattīstības iespējas.
Par sabiedrības saliedētības integrācijas procesa līdzšinējiem trūkumiem un nepieciešamajiem darbiem politiķiem savā starpā un ar sabiedrību jārunā tieša, bet toleranta valoda.
Valsts prezidents Andris Bērziņš neatbalstīs nevienu no pusēm jautājumā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā, kas saasinājis attiecības politisko partiju vidū, kā dēļ Saeimas spīkere un valdības vadītājs gatavojas nākt klajā ar īpašu paziņojumu.
Vladimirs Lindermans, biedrības Dzimtā valoda līderis, intervijas laikā vairākas reizes sarunā atbild uz telefona zvaniem, un var nojaust, ka runātgribētāju tēma ir viena: nule sākusies minētās biedrības rosinātā parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
No jaunā mācību gada pirmo reizi ir uzsākta latviešu valodas mācīšana Pekinas Ārzemju studiju universitātē Ķīnas Tautas Republikā, informē Latvijas vēstniecība Ķīnā.