Ārzemnieki ieinteresēti apgūt latviešu valodu

Francūzis Teo (otrais no labās), kuru uz Latviju atvedusi mīlestība, saņem latviešu valodas mācību materiālus no jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka © F64

Latvijas Universitāte (LU) pirmo reizi rīko vasaras skolu ārzemniekiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu un kultūru. Ieradušies studenti no Francijas, Ķīnas Tautas Republikas, Igaunijas, Somijas un Vācijas. Kādu uz Latviju atvedusi mīlestība, citu – kultūra, kādu citu interesējusi latviešu valodas apguve.

Maģiska vieta

Šui Cjui no Ķīnas par sarunas valodu izvēlas angļu mēli, jo latviski runāt vēl nejūtas pietiekami droša. Latviešu valodu sākusi apgūt augstskolā Ķīnā, kur, kā meitene stāsta, šādas apmācības ir retums. Latvija un mūsu kultūra viņu ļoti ieinteresējusi: «Latvijas vēstniecībā Ķīnā mums piedāvā dažādas iespējas iepazīt latviešu kultūru un cilvēkus. Tiek rīkoti dažādi pasākumi, kas mani ved arvien tuvāk latviešu kultūrai.» Ķīniete Latviju sauc par maģisku vietu. Vasaras skola esot iespēja uzlabot zināšanas un pat apsvērt domu studēt Latvijā. Vecāki lepojoties ar meitas izvēli, lai gan sākotnēji esot internetā meklējuši, kur Baltijas valsts vispār atrodas: «Mani vecāki uzskata, ka tas ir ļoti noderīgi un interesanti būt informētam par valsti, par kuru citiem nav nekādu zināšanu.»

Nav grūti

«Vispirms mani interesēja Lietuva. Tad pieteicos Baltijas valodu studijām un sāku mācīties latviešu valodu, un pilnībā iemīlējos,» atzīst Tuisku Taika Anniki Reima no Somijas, un arī viņa atbild angliski, lai varētu plašāk izteikties. «Latviešu valoda ir skaista un maiga. Tai ir arī vairāki smieklīgi vārdi, kuri līdzīgi somu citas nozīmes vārdiem. Kopumā latviešu valoda nav nemaz tik grūta, gramatika nedaudz atgādina somu gramatiku.» Meiteni sajūsmina latviešu dziedāšanas tradīcijas. «Mūzika ir ļoti svarīga man pašai, un latviešu tautas dziesmas ir ļoti aizkustinošas. Tas ir tas, ar ko es varu identificēties.» Dzīvojot Helsinkos, latviešu valodu praktiski nav iespējas lietot, tāpēc vasaras skola esot labs risinājums. «Mana latviešu valoda pa šo laiku būtiski uzlabosies, jo mēs savā starpā runājam tikai latviešu valodā.» To, vai paliks Latvijā arī nākotnē, meitene vēl nezina, pagaidām esot plāni atrast te darbu.

Gribētu dzīvot laukos

«Es dzīvoju Parīzē. Es studēju latviešu valodā Parīzē.» Francūzis Teo atšķirībā no meitenēm runā un uz jautājumiem atbild tikai latviski. Lai arī tas nav viegli, vīrietis skaidri izsaka domu, kāpēc mācās latviešu valodu: «Tāpēc, ka mana meitene ir no Latvijas. Mēs precēsimies Latvijā vasarā. Mēs dzīvosim Latvijā. Es domāju, ka mēs dzīvosim laukos.» Teo ļoti pozitīvi skatās uz savu nākotni ar mīļoto Latvijā.

Laimdota Ločmele, pasniedzēja un viena no vasaras skolas organizatorēm, stāsta, ka visus ārzemju studentus vieno interese par latviešu kultūru. «Dažiem jau iepriekš ir bijusi interese par latviešu valodu, jo bijuši kontakti ar Rīgu un Latviju, latviešiem. Pagaidām es nevarētu teikt, ka būtu interese studēt Latvijas Universitātē, bet kas zina,» pieļauj L. Ločmele. Pasniedzēja uzskata, ka šogad gan neviens no ārzemniekiem vēl nebūtu gatavs studēt Latvijā, jo tam nepieciešamas pamatīgākas zināšanas.

Vasaras skolas atklāšanas pasākumā ārzemju studentus sveica arī jaunievēlētais LU rektors Indriķis Muižnieks. «Man ir prieks, ka kopā ar Latviešu valodas aģentūru mēs šādu pasākumu varam organizēt, un es ceru, ka šī vasaras skolas forma, kas ir ļoti populāra visā pasaulē, kā papildināt savas zināšanas un iepazīties ar dažādām mūsu dzīves un kultūras īpatnībām, tiks aizvien plašāk izmantota arī uz priekšu un dalībnieku skaits būs kuplāks.» I. Muižnieks cer uz ārzemju studentu turpmāku sadarbību ar LU un ka ar katru nākamo gadu ārzemju studentu būs arvien vairāk.



Latvijā

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā aprūpe, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja vietniece aprūpes jautājumos Sofja Tomase.

Svarīgākais